Trešdien, 3. maijā, plkst. 19.30

Vieta: Svētās Trīsvienības anglikāņu prokatedrāle (The Pro-Cathedral of Holy Trinity)

Adrese: Rue Capitaine Crespel 29, 1050 Bruxelles

Aicinām apmeklēt mieram Ukrainā veltītu vokālās mūzikas koncertu, kurā piedalīsies Latvijas un Ukrainas mūziķi – Kijivas Filharmonijas soliste Anna Labuta (mecosoprāns), operdziedātājs Nauris Indzeris (baritons) un pianiste Helēna Laukmane, kura šajā koncertā spēlēs arī ērģeles.

 “Mūzika ir spējīga paveikt brīnumus. Tā dziedina un dod spēku ievainotām dvēselēm, stiprina cīņai pret netaisnību un ļaunumu pasaulē. Tā dāvā cerību tur, kur valda iznīcība. Kamēr ir dzīva mūzika – dzīvojam arī mēs!” (A. Labuta)

Koncertprogramma “Angiol di pace” (“Miera eņģelis”) tapa pirms gada, kad, sākoties karam Ukrainā, ukraiņu dziedātāja Anna Labuta ar savu meitiņu bija radušas patvērumu Latvijā, kur Annai izveidojās radoša sadarbība ar Latvijas mūziķiem Helēnu Laukmani un Nauri Indzeri. Kopīgi veidotā koncertprogramma “Angiol di pace”aizvadītā gada pavasarī un vasarā izskanēja 15 Latvijas baznīcās.

Sv. Augustīns ir teicis: “Qui cantat, bis orat” — dziedot cilvēks lūdz divkārt. Tā uzskata arī paši mākslinieki, kuri šopavasar šajā lūgšanā par mieru vienosies ar klausītājiem Briselē un Luksemburgā. Programmā būs dzirdami Rietumeiropas, Latvijas un Ukrainas komponistu dažādu laikmetu vokālie skaņdarbi, kuros apvienojas garīgums, mierinājums, cilvēkmīlestība, cerība un piedošana.

Ieeja koncertā par ziedojumiem.

Tautisko kreklu šūšanas meistarklase kopā ar Lailu Puķīti no Latvijas un Daci Ulmani no Beļģijas

Ja Tu vēlies uzšūt savu lina kreklu, tad esi aicināta uz meistarklasi! Nodarbības laikā mācīsimies šūt tautisko kreklu, ko var vilkt pie tradicionālajiem tautiskajiem brunčiem (vai biksēm). Mūsu meistarēm Lailai un Dacei ir talants iemācīt rokdarbus jebkuram, arī tiem, kas domā, ka ar šūšanu ir ''uz Jūs''. Šī meistarklase ir turpinājums janvārī iesāktajai nodarbībai, kad tika šūti tautiskie brunči. Toreiz dalībnieču interese bija tik liela, ka viņas nolēma tikties vēlreiz un darināt arī lina kreklus. 

Ja Tu vēlies mums pievienoties, raksti uz radosa.brisele @ gmail.com ! Ja vēl neesi izlēmusi, kādu tautisko kreklu vēlies šūt vai izšūt, arī tad raksti un jautā. Organizatori var arī pakonsultēt par to, kur un kā vislabāk iegādāties lina audumus (var gan Latvijā, gan Beļģijā), kā tos atgādāt uz Briseli. Sazināmies!

Ja Tu varēsi piedalīties tikai vienā no dienām, arī tad esi laipni aicināta. Galvenais, lai Tev ir vēlme uzšūt sev tautisko kreklu! 

Kas jāņem līdzi? - Lina audums, adata, diegs un radošs noskaņojums (noderēs arī citi šūšanas piederumi, bet lielu daļu no tiem sagādās organizatores).

Dalības maksa-ziedojums - pēc katra paša ieskatiem. 

Ideālā variantā tas būtu sākot no 30 eur (pieaugušajiem), 10eur (jauniešiem/studentiem), ar ko plānojam segt lielākos izdevumus: 

• honorārs meistarei no Latvijas
• aviobiļete

Dzīvošanas izmaksas un citus sīkos izdevumus (šujmašīnu nodrošināšanu, sīkos šūšanas piederumus) brīvprātīgi uzņemas organizatori.

Kad? 

sestdien, 18.martā, plkst. 15.00-19.00 un/vai

svētdien, 19.martā, plkst. 12.00-16.00

Kur? 

Latvijas vēstniecībā Beļģijā telpās, adrese: 23 avenue des Arts, 1000 Brisele. Vēstniecībai tuvākā metro stacija: Arts-Loi jeb Kunst-Wet.

Piesakies līdz 10.martam: radosa.brisele @ gmail.com

Pieteikšanās obligāta.

Ja Jums ir jebkādi citi jautājumi par šo meistarklasi, laipni aicināti rakstīt uz radosa.brisele @ gmail.com.

Pagājušā nedēļas nogalē Briselē norisinājās tautisko brunču šūšanas meistarklase, un uz to sabrauca dalībnieces no dažādām Eiropas valstīm. Kopā pulcējās gan pieredzējušas rokdarbnieces, gan arī meitenes, kas retāk tur adatu rokās, tomēr visas vieno sapnis par savu tautas tērpu.  Dzīvojot ārpus Latvijas, tautas tērpu sanāk uzvilkt diezgan bieži – svinot svētkus, reprezentācijas pasākumos, deju vai dziesmu koncertos. Tāpēc interese par šo meistarklasi bija liela.

Jau decembrī dalībnieces tikās  “Sarunās par tautas tērpiem”. Diskusijā rokdarbniece Laila Puķīte no Latvijas pastāstīja par tautas tērpu valkāšanas pamatiem, tradīcijām un praktiskām niansēm. Liels bija prieks, ka sarunām attālināti varēja pieslēgties arī dalībnieces no citām valstīm. Dāmas izvēlējās darināt tērpus no dažādiem Latvijas novadiem – gan vienkāršākus Vidzemes strīpainos brunčus, gan sarežģītākus Kurzemes puses tērpus. Atlika tikai audumus sagādāt. Lai tos atrastu, dalībnieces sazinājās ar audējām un vairākām tautas tērpu studijām Latvijā. Audumi veiksmiīgi atceļoja uz Briseli, un brunču šūšanas meistarklase varēja sākties. 

 Brunču šūšanas nodarbībā ar attālinātu mācīšanu būtu grūtāk, tāpēc Laila Puķīte devās ceļā no Alsungas uz Briseli, lai dalītos savās zināšanās. Tā kā interese bija ļoti liela un uz meistarklasi bija pieteikusāšās vairāk nekā 20 dalībnieces, Lailai pievienojās arī Briseles rokdarbniece Dace Ulmane. Pieredzējušu meistaru un pasniedzēju padoms un atbalsts bija tik ļoti nepieciešams. Prieks, ka uz klātienes meistarklasi varēja atbraukt arī dalībnieki no Vācijas, Nīderlandes, Īrijas un Lietuvas. 

Mūsu dalībnieku vidū rosījās arī vairākas jaunizveidotā Eiropas jauniešu deju kolektīva “Ausma” dalībnieces, kas šuva tērpus visam deju pulciņam. Jaunietes bija atbraukušas no dažādām Eiropas malām, jo arī viņām ir sapnis par to, ka deju pulciņam būs skaisti brunči. Gādību par rokdarbu ierādīšanu jaunajām meitenēm uzņēmās Alma Ulmane. Čaklās meitenes otrajā nodarbību dienā paguva gan brunčus šūt, gan vēl pēc tam doties uz savu deju mēģinājumu.

Kaut abas dienas aizritēja, cītīgi strādājot, tikai daži vienkāršākie brunči tika pabeigti. Vairākas dalībnieces bija izvēlējušās tērpus no Alsungas un Bārtas, kas prasa daudz lielāku meistarību un vairāk laika. Tāpēc ir skaidrs, ka  darba vēl būs daudz, un dalībnieces tiksies papildu nodarbībās februārī un martā. Radās arī ideja, ka tad, kad brunči būs pabeigti, jāorganizē linu kreklu šūšanas meistarklase. Sekojiet līdzi informācijai Beļģijas latviešu biedrības mājas lapā: www.latviesi.be 

Brunču šūšanas meistarklasi atbalstīja Latvijas Republikas vēstniecība Beļģijas Karalistē un Ārlietu ministrija – gan sedzot izdevumus meistares atbraukšanai no Latvijas, gan arī laipni piedāvājot vēstniecības telpas. Visu organizatorisko pusi uzņēmās Latviešu biedrības Beļģijā brīvprātīgie. 

Paldies visiem par lielisko sadarbību un atbalstu!

Foto: Ilze Goldsteina, Ieva Brinkmane, Ingūna Šķestere, Marats Abdurahmanovs