Latviešu pēdas pasaulē – piemineklis “LATVIJAS STĀVSTROPS BRĪVĪBAI” Zedelgemā, Beļģijā

Latviešu pēdas pasaulē – piemineklis “LATVIJAS STĀVSTROPS BRĪVĪBAI” Zedelgemā, Beļģijā

Titulfoto: Okupācijas muzejs

Pagājušā gada rudenī Beļģijas pilsētā Zedelgemā tika atklāta piemiņas zīme “Piemineklis Brīvībai”. Tā ir veltīta latviešu leģionāriem, kuri pēc Otrā pasaules kara beigām nonāca Zedelgemā kā karagūstekņi.

Video autors: Aivars Reinholds

Piemiņas zīme  “Piemineklis Brīvībai” ir Zedelgemas pilsētas pašvaldības un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības sadarbības projekts, lai iemūžinātu vairāk nekā 11 000 latviešu karavīru piemiņu, kas 1945./46. gadā bija ieslodzīti Zedelgemas kara gūstekņu nometnē. Viņi bija spiesti karot vienas, Latvijas neatkarībai naidīgas svešas varas – nacistiskās Vācijas – pusē pret otru tikpat naidīgu svešu varu – Padomju Savienību, veltīgi cerot uz Rietumu sabiedroto palīdzību. Esot nebrīvē, latviešu karavīri tomēr uzturēja ideju par Latvijas valsts brīvību.

“Piemineklis Brīvībai”  ir tapis, īstenojot tēlnieka Kristapa Gulbja ieceri “Latvijas stāvstrops”. K. Gulbis: "Brīvība, cilvēku un tautu pašnoteikšanās tiesības ir jebkura Eiropas pilsoņa pamatvērtības vērtības. Piemineklis Brīvībai atrodas Zedelgemā, Beļģijā, bet simboliski tas ir daļa no Latvijas, daļa no mūsu vēstures, no mūsu dzīvesveida.  Mana ideja ir piemineklī apvienot kopējās Eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Beļģijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas - tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās dzeļ tikai tad, kad jūtas apdraudētas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, BRĪVĪBU''.

Piemineklis atrodas jaunā pilsētas rajonā, laukumā, kam ir dots nosaukums “Brivibaplein” (“Brīvības laukums”). Tas ir apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes. Pilsēta nākotnē ir nolēmusi atvērt apskatei arī saglabājušās karagūstekņu nometnes kazarmas, kur varēs iepazīt arī latviešu leģionāru stāstu.

“Es ceru, ka “Brivibaplein’’ kļūs par vietu, kur mums visiem satikties un pavēstīt vēsturi,’’ savā uzrunā teic Latvijas vēstniece Beļģijā Ilze Rūse. (no Amandas Annas Zemītes raksta latviesi.com)

Fragments no Latvijas okupācijas muzeja valdes priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa runas pieminekļa atklāšanā:

“Vlutemveldas kara gūstekņu nometne Nr. 2227 nav vieta, par kuru būtu daudz zināms. Vēsturniekiem kara gūstekņu nometnes nešķiet interesantas, it sevišķi, ja tās nesaistās ar viņu pašu zemes karavīriem. Zedelgemiešiem tā ilgi bija un palika nepieejama Beļģijas armijas bāze, par kuras pagātni droši vien zināja, bet kas viņus tieši neskāra. Tās bijušajiem iemītniekiem tā bija vieta, ko drīzāk gribējās aizmirst, jo tur viņi kā kara zaudētāji nepareizajā pusē cieta pazemojumu, piedzīvoja cilvēka necienīgus dzīves apstākļus, neziņu un depresiju. Kā pierādīt, ka neesat nacisti un kara noziedznieki un ka SS rūnas uz apkakles nepārstāv ne jūsu nāciju, ne izvēli vai pārliecību, ka jūs sirdīs esat zvērējuši uzticību vienīgi mazajam, sarkanbaltsarkanajam vairodziņam uz jūsu piedurknes? Kā izvairīties no izdošanas Padomju Savienībai, kas tai brīdī izvaro jūsu zemi? Kad jūsu zeme atkal atgūs brīvību? Un, ja jūs paši nonāksit brīvībā, tad kad un kā? Doma par brīvību nometnē kļuva par cerību, cerība – par ticību. Ticību savas valsts brīvībai latviešu karavīri nometnē Nr. 2227 pierādīja, uzceļot tur Brīvības pieminekļa maketu. Viņi svinēja savas valsts neatkarību 1945. gada 18. novembrī un dziedāja savas valsts himnu. Viņiem un viņu ticībai bija jāiztur vēl daudzi pārbaudījumi, līdz Latvija atkal atguva neatkarību 46 gadus vēlāk.

Zedelgemai un Flandrijai nav sveša okupācija, kara izraisīta vardarbība, posts un ciešanas. Mēs ceram, ka Latvijas bites, ko esam atveduši kā dāvanu Zedelgemai, pieminot savus karavīrus, atradīs draudzību ar Flandrijas magonēm, kuras apdziedātas Kanādas dzejnieka Džona Makreja (John McRae) rindās par Pirmo pasaules karu Flandrijā:

Flandrijas laukos magones zied,

debesīs augsti cīruļi dzied,

spītējot kara dārdoņai spalgai

vietā, kur rindām krustojas krusti,

pieminot mūs, kas mājās vairs nepāries.

Mēs ceram, ka Latvijas bites pat labāk par cīruļiem dziedēs sāpīgās atmiņas, rādot ceļu uz izlīgumu ar pagātni, uz mieru, draudzību un tādu nākotnes pasauli, kas būtu labāka par to, ko piedzīvojām okupācijā, svešu varu apspiestībā un karā.

Atklājot "Latvijas stāvstropu brīvībai", šajā Latvijas simtgades gadā pieminēsim arī Latvijas himnu, ko mūsu karavīri dziedāja gūstā un ko mēs kopš 1991. gada atkal dziedam brīvā valstī. Latvijas himna, tapusi 19. gadsimtā, kad Latvijas valsts vēl nebija, ir vienkārša lūgšana. Tā izlūdzas Dieva svētību Latvijai un laimi dzīvot savā zemē, kur latvju dēli dzied, kur latvju meitas zied … Neko vairāk, neko mazāk – tikai Dieva dotas, neatsavināmas tiesības būt laimīgiem, kā Tomass Džefersons (Thomas Jefferson) minēja savā Amerikas neatkarības deklarācijas tekstā, būt laimīgiem pašiem savā brīvā zemē un valstī. Vēlēsim mūsu Latvijas bitēm atrast laimi draudzīgajos Flandrijas magoņu laukos, kā tās Latvijā atrada laimi Latvijas liepziedos. Tā ir draudzība un laime, kas mūs vieno pāri robežām un laikiem.

Dievs, svētī Latviju!”

Pieminekļa izmaksas - 100 000 EUR uz pusēm dalīja Zedelgemas pilsētas pašvaldība un Okupācijas muzejs. Vairāk nekā pusotru gadu Okupācijas muzejs šim mērķim tika vācis ziedojumus. Muzejs ir pateicīgs esošajiem ziedotājiem un vēl līdz marta beigām aicina pievienoties ziedotāju lokam, solot par katriem 100 EUR vai ekvivalentu citā valūtā, dāvināt bronzā kaltu pieminekļa bites piespraudi. 

Ziedojumu muzejam var nodot muzeja birojā vai pārskaitīt uz muzeja bankas kontiem, norādot ziedotāja vārdu, adresi un ziedojuma mērķi.

"Latvijas Okupācijas muzeja biedrība", Reģ. nr. 40008018848

AS "SEB banka" , SWIFT kods UNLALV2X , Konta Nr.: LV67UNLA0002400700517

AS "Swedbank", Konta Nr.: LV20HABA0551029425092

Profile photo of LBB
Ievietoja LBB

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>