Intervija ar Elīnu Pinto, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāju. ELA – sadzirdēt, pārstāvēt un saliedēt.

 

Intervija ar Elīnu Pinto,  Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāju

ELA – sadzirdēt, pārstāvēt un saliedēt.

 

ELA_ElinaPinto1 (2)

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) vēsturiskā attīstība. 2021. gadā ELA svinēs 70 gadu jubileju – kādi attīstības posmi ELA kā organizācija ir bijuši? Kāds ir ELA devums diasporas organizāciju darbībai vai efektivitātei?

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) nākamgad sasniegs cienījamo septiņdesmit gadu slieksni, un šobrīd jau pulcē divdesmit piecas aktīvas latviešu biedrības deviņpadsmit valstīs Eiropā – no Norvēģijas līdz Spānijai un Gruzijai. ELA priekštecis – Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (LAK EC) – tika nodibināts jau 1951. gadā. LAK EC pastāvēja līdz 1995. gadam, kad tika pārveidots par Rietumeiropas Latviešu apvienību (RLA), kura 2006. gadā savukārt tika pārdēvēta par Eiropas Latviešu apvienību, lai tādējādi atstātu pagātnei dalījumu rietumu un austrumu latviešos. ELA ir vienmēr gājusi līdzi laikam un atspoguļojusi to emigrācijas sabiedrības savpatību, kas raksturo Eiropas latviešus; tas mums ir licis piedēvēt zināmu spurainību citu pasaules latviešu organizāciju vidū.

Diasporas pētnieki lēš, ka Eiropā biedrībās aktīvi darbojas ap 11 % no diasporas cilvēkiem. Lēšam, ka Eiropā ārpus Latvijas dzīvo apmēram 250 tūkstoši Latvijas cilvēku, kas ir gandrīz tikpat, cik visā Latgalē. Saucam sevi par “piekto novadu”. Tas veido plašu un daudzveidīgu pamatu ELA darbam un liek būt atbildīgiem pret diasporu visā tās dažādībā.

Esam gan biedrorganizāciju veidota biedrība, nevis tautas kustība, tāpēc tieši diasporas biedrībām ir ārkārtīgi nozīmīga loma, lemjot par veidiem, kā ELA vissekmīgāk balstīt tās un arī mūsu kopīgo lietu. No ELA puses atbalstām biedrību savstarpējo pieredzes un informācijas apmaiņu, kopīgas iniciatīvas, izaugsmi. Vienlaikus ELA aktīvi pārstāv šo "piekto novadu" arī Latvijas iestāžu gaiteņos, un esam ieguvuši labus sadarbības partnerus gan Rīgā, gan reģionos – iestādes, nevaldības organizācijas, medijus. To apliecina arī tas, ka Diasporas likumā ir ietverta liela daļa ELA priekšlikumu – gan par diasporas jēdzienu, diasporas politikas uzdevumiem un arī pavisam praktiskiem pasākumiem, kas cilvēkam atvieglo ikdienas saiknes uzturēšanu ar Latviju vai atgriešanos.

Šajos pēdējos gados esam strādājuši trīs galvenajos virzienos, kurus minēšu prioritātes secībā: identitāte, kas ietver latviešu valodu, latvisko izglītību un kultūras kopšanu, iesaiste, kas skar diasporas interešu pārstāvību, dalību vēlēšanās un citās pilsoniskās aktivitātēs, biedrību un diasporas mediju darba stiprināšanu, jauniešu līdzdalību; samērā nesens darbības virziens ir ieguldījums, kas ietver ārvalstīs dzīvojošo Latvijas uzņēmēju, nozaru profesionāļu, zinātnieku, pētnieku un studentu sadarbību, un, protams, remigrācijas izvēļu atvieglošanu. Īsumā – ELA pamatuzdevums ir rosīgi darboties gan ar skatu uz Latviju, gan pašā diasporā, lai tuvinātu mūsu cilvēkus Latvijai un iesaistītu pēc iespējas daudzus kopīgās aktivitātēs, kuru motīvs ir Latvija un latviešu valoda.

Gandarījums redzēt, ka diasporas organizāciju lokā top arvien vairāk kopprojektu, notiek aktīva pieredzes un materiālu apmaiņa starp skolām, saņemam ierosinājumus par to, kādus diasporai nozīmīgus praktiskus un juridiskus jautājumus būtu vēlams atrisināt Latvijas pārvaldībā. Augsts ELA prezidija darba novērtējums ir tas, ka mums vēlas pievienoties arvien jaunas organizācijas. Vairāku gadu atbalsts jauniešu iniciatīvām šogad ir vainagojies ar ELJA atdzimšanu biedrībā “Eiropas Jaunieši – EJ!”, un top arī diasporas uzņēmēju un nozaru profesionāļu biedrība #esiLV – tas dod nākotnes perspektīvu un jaudīgus partnerus ELA mērķu īstenošanai.

Tomēr mēs vēl noteikti varam uzlabot ELA darbību. Pagājušajā gadā tāpēc iniciēju sīkāku ELA darbības auditu, tostarp aptaujājot biedrus un plašākas aprindas par to, kuras ELA aktivitātes ir ar lielāko pievienoto vērtību. Atgriezeniskā saikne ir būtiska, lai cilvēki justos sadzirdēti, pārstāvēti un saliedēti. Tas parādīja, ka mums jāpilnveido saziņa starp ELA prezidiju un biedriem un koplemšana biedru gada kopsapulču starplaikā – tāpēc papildu ikmēneša apkārtrakstiem un iknedēļas prezidija sēžu protokoliem biedriem piedāvājam arī “pusdienu kafiju ar ELA prezidiju”, regulāri neformāli apspriežoties ar biedrību vadītājiem. Mums ir svarīgi skaidrāk vienoties par prioritātēm, lai ieguldītu esošos spēkus ar maksimālu ietekmi – un te ļoti noderēs biedru ierosmes šīsvasaras kopsapulcē. Lietderīgi būtu arī tālāk vairot ELA pozitīvu atpazīstamību diasporas aprindās – te lieliski partneri ir diasporas mediji, ar kuriem uzturam ciešu saziņu un atbalstām mediju nozari.

ELA prezidijā esam seši vēlēti brīvprātīgie, un mums atsevišķās jomās (komunikācija, vēstures mantojums u.c.) palīdz brīvprātīgie referenti; balstoties uz projektu resursiem, pēdējos divus gadus arī atalgojam nelielu ELA pārstāvniecību Rīgā. Līdz ar to skaitliski ELA motors nav liels, taču ir spējis radīt lielu jaudu – par ko jāsaka neizmērojams paldies komandai un visiem atbalstītājiem. Kopš vadu ELA, esmu īpaši piedomājusi par to, kā komandai neļaut sevi izdedzināt – un te liels balsts ir visi domubiedri, kas palīdzējuši ELA ideju un projektu īstenošanā, kā arī katrs ziedotājs.

Diasporas problēmas. Vai ELA ir kādas iniciatīvas, kas būtu vērstas uz to, lai Latvijā pēc iespējas vairāk nostiprinātu toleranci pret ārvalstu latviešiem un dubultpilsoņiem, pieņemtu to, ka latviešin un viņu bērni ir dažādi, tostarp ar jauktu etnisko izcelsmi vai citu ādas krāsu?

Latvijas vēstures emigrācijas viļņi ir atstājuši vēl nesadzijušas vātis mūsu tautas apziņā. Tikai Sprīdītis caur atgriešanos un jūsmu par tēva mājām spēja pēc pasaules izzināšanas dzēst savu “nodevēja” stigmu, bet Kaupo ar savu tālās zemēs gūto viedokļa citādību bija pelnījis atstumšanu. Pat ja nu jau vai katram Latvijā kāds tuvinieks vai draugs mīt ārpus Latvijas, skarbums pret aizbraucējiem kā šķiru izzūd ļoti lēnām; tas atkal uzviļņojis saistībā ar “Covid-19” krīzes repatriantiem. ELA darbībā vai katra iniciatīva Latvijā, lai tā būtu sadarbība ar Latvijas skolām, administratīvu jautājumu risināšana, Diasporas likums, atgriešanās jautājumi vai citi, nenovēršami saskaras tieši ar netveramo – attieksme, atvērtība, savstarpēja cieņa tautiešu vidū neatkarīgi no mūsu dzīves ceļiem.

Līdz ar to, pirmkārt, ārkārtīgi daudz laika un pūļu esam ieguldījuši darbā ar Latvijas medijiem – skaidrojot, rādot diasporas cilvēkus, mūsu dziļo kultūrsaikni ar Latviju, pienesumu Latvijai ar atbalstu tuviniekiem, ziedojumiem vai zinātnes sadarbību. Esam snieguši komentārus, intervijas, skaidrojošus rakstus, gatavojuši interviju sērijas ar spilgtiem diasporas cilvēkiem, TV tiešraides no diasporas kopā ar LTV. Tas ir būtiski mainījis Latvijas mediju satura toni attiecībā pret diasporu, un nu jau diasporai Latvijas sabiedriskajā pasūtījumā ir atvelēta “piektajam novadam” atbilstoša vieta.

Otrkārt, es dziļi ticu tam, ka atslēga uz cieņu un toleranci ir cilvēku spēja kopā darboties plecu pie pleca, balsi pie balss, rakstu pie raksta. Tāpēc no ELA puses esam rosinājuši un koordinējuši iniciatīvas, kas mums ļauj satikties ar Latvijā mītošajiem – kopīgi talkot, skandēt līgodziesmas, bērniem doties apmaiņas braucienos uz Latvijas skolām, piedalīties kopīgās nometnēs. Cilvēcība atklājas tad, kad spējam aiz vispārinājumiem ieraudzīt draugu, domubiedru, dzīvu un jutīgu līdzcilvēku.

Mediji, informācija, latviešu valoda un kultūrtelpa – vai tiek domāts par tādu problēmu kā ģeobloķēšana, kas liedz diasporai piekļūt interesantam un kultūrvēsturiskam saturam latviešu valodā internetā? Vai ir iespējas atrast veidus, kā bloķētās TV pārraides vai latviešu filmas varētu skatīties Eiropā ārpus Latvijas, ja ne par brīvu, tad ērti par samaksu?

Esam šo apsprieduši, vairākkārt tiekoties ar LTV ģenerāldirektoru, un tā rezultātā pirms dažiem gadiem tika izveidots LTV kanāls “visiemltv.lv”, daļēji šo problēmu risinot. Pateicoties portāla LSM.lv redaktores atsaucībai mūsu aicinājumiem, sadaļā “Bērnistaba” diasporai padarīta pieejama Latvijā radītā satura daļa. Uzrunājot Nacionālo Kino centru, esam raduši iespēju diasporas skolām nodrošināt pieeju programmai “Kino skolās”, un NKC nu jau kā tradīciju ieviesis brīvpieejas kinofestivālus ar latviešu filmām, kas diasporai pieejamas uz Valsts svētku un Jāņu laiku – tiem ir liela piekrišana. Vienlaikus joprojām ir arī Latvijā radīti raidījumi un kinofilmas, kurus tiešsaistē ārvalstīs noskatīties bez maksas nevaram – kaut tāpēc, ka, piemēram, tajā ir 3 sekundes materiāla no kāda Elīnas Garančas koncerta ārzemēs, uz kuru tiesības LTV varējis atļauties iegādāties tikai Latvijas teritorijai.

Jāsaprot gan, cik būtiski ir arī mums atbalstīt Latvijas izcilo kinotradīciju kopšanu un autoru radošo darbu. Kino un kvalitatīvs audiovizuālais saturs nav lēts prieks, un Latvijā kultūras nozarē ir ārkārtīgi būtiski arī sociāli aizsargāt radošo profesiju pārstāvjus, lai varam ne tikai lepoties ar “Latvijas kā kultūras lielvalsts” zīmolu, bet lai tam arī būtu patiess segums. Katrs mūsu maksājums par kinobiļeti, ziedojums honorāram, mikromaksājums par skatīšanos ir ieguldījums tajā. Būtu lieliski, ja Latvijas filmas būtu pieejamas skatījumiem internetvidē par maksu – taču tur NKC un mūsu kinoproducentiem vēl būtu liels darbs jāpaveic ar izplatītājiem, lai šādas iespējas atrunātu un radītu vienotu platformu. Šābrīža krīze un straujā kultūras satura pārcelšanās digitālajā vidē tam varētu būt grūdiens.

Kvalitatīva latviskā izglītība

Daudz tiek domāts par to, lai diasporas bērniem būtu iespējas mācīties latviešu valodu: ir latviešu nedēļas nogales skoliņas, ir LVA kursi, vasaras skolas un nometnes. Tomēr nav nekāda elastīga piedāvājuma tam, lai bērni varētu mācīties savā ritmā. Tālmācības skolas nepiedāvā iespēju mācīties tikai ar latviešu valodu saistītos priekšmetus – lai tos mācītos, ir jāmācās arī visi pārējie mācību priekšmeti. ClassFlow kursi ir ar stingru apmeklējumu prasību un mazu iespēju dabūt vietu atbilstīgā grupā ar bērnam brīvu nodarbību laiku. Vai tiek domāts par kvalitatīvas latviskās izglītības nodrošināšanu citos veidos nekā līdz šim? Piemēram, veicināt tiešsaistes kursu attīstību dažādiem līmeņiem (pēc openminded.lv parauga), tālmācību tikai atsevišķiem priekšmetiem: latviešu valoda, literatūra, Latvijas vēsture.

Katru gadu arvien straujāk krītas diasporas bērnu latviešu valodas zināšanu līmenis, un diasporas skolas apmeklē tikai 6% bērnu. Daļēji tas ir saistīts ar ģimeņu privāto izvēli un attieksmi pret latviešu valodas lomu mūsdienu pasaulē vai atbalsta trūkumu vecākiem, kas vēlas daudzvalodu vidē kopt bērnu latviešu valodu; daļēji kavēkļi ir arī attālums, praktiski sarežģījumi – un šeit ir vieta attālinātām mācībām. Jau vairākus gadus esam uzstājuši prasības Izglītības un zinātnes ministrijā un Latviešu valodas aģentūrā par to, ka ClassFlow programma būtu paplašināma – un ar katru gadu tai ir audzis finansējums un apmācīto skolotāju skaits; ir pieejami arī maksas kursi ClassFlow vidē. Pieprasījums gan joprojām ir lielāks par piedāvājumu. Tāpēc esam rosinājuši 2021.–2023.gadam topošajā diasporas izglītības rīcības plānā ietvert arī nozīmīgu daļu, kas veltīta attālinātām mācībām un eventuāli arī diasporas bērniem un jauniešiem piemērotas tālmācības programmas izveidošanai; LVA ir to sadzirdējusi un gatava kopīgi darboties šajā virzienā. Jāapzinās gan, ka Latvijas atbalsts diasporas izglītībai nepieaugs, īpaši gaidāmajos pēckrīzes apstākļos, un līdz ar to finansiāli atbalsts attālinātai izglītībai būs jādala ar diasporas skolām. Tas nozīmē, ka milzu daļa līdzatbildības un darba ir mūsu pašu, diasporas vecāku, skolu, biedrību, organizāciju rokās – atrotīsim piedurknes! Jau šovasar arī lielais ELA seminārs diasporas izglītotājiem (šogad to plānojam virtuālā formātā) pievērsīsies šai tēmai.

Diasporas jēdziens

ELA_ElinaPinto2 (2)

Diasporas likumā, diaspora ir definēta kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi”. Vai ELA interpretē “diasporas” jēdzienu identiski Latvijas likumā noteiktajam? Vai “viņu ģimenes locekļi”, kas nav latvieši, arī tiek ņemti vērā ELA aktivitāšu izstrādē un īstenošanā?

Diasporas likumam simtgades gaisotnē bija jānes saliedējošs vēstījums – uzsverot nesaraujamo saikni starp dzimtenē un ārpus mūsu valsts dzīvojošajiem Latvijas cilvēkiem un mūsu visu piederību Latvijai. Diemžēl likuma izstrādē šķelšanās visskaidrāk iezīmējās tieši jautājumā, kā definēt diasporu. Tas ir jauns “oficiāls” jēdziens, lai gan pastāvējis jau pārsimt gadu. Tas būtiskajiem un negrozāmajiem jēdzieniem “Latvijas pilsonis” un “Latvijas tauta” (Satversmes tiesas skaidrojumā par Satversmes 2. pantu – Latvijas pilsoņi un latvieši) pievieno jaunu, plašāku identitātes un valstiskās piesaistes kārtu, kas iepriekšējās neapdraud un nemaina, bet gan papildina.

Likuma izstrādē sastapās divas teorijas – šaurāka, ka Latvijai piederīgi ir “Latvijas pilsoņi, latvieši un viņu ģimenes locekļi”, un plašāka – “Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, un viņu ģimenes locekļi”. ELA konsekventi aizstāvēja plašāko pieeju, ievērojot virsmērķi – stiprināt Latvijas piederīgo iespējas kopt latvietību savā mītnes zemē, uzturēt saikni ar Latviju un veicināt ieguldījumu tajā.

Tieši šāds, ELA ieskatā, ir diasporas latviešu organizāciju darbības motīvs. Mūsu organizācijas nav ekskluzīvi klubi, kur pie ieejas durvīm prasīsim uzrādīt pasi, arhīva izziņu par etnisko izcelsmi vai laulības apliecību. Mūsu lokā visaugstāk tiek vērtēta cilvēka attieksme, darbos un sabiedriskajā aktivitātē apliecināta lojalitāte Latvijai un gatavība ar savu pienesumu iesaistīties latviešu koru, deju kopu, skolu, sporta, biznesa vai studentu klubu darbībā. Starp šiem diasporas cilvēkiem, protams, lielākā daļa ir Latvijas pilsoņi, latvieši (lai kā arī to noteiktu), viņu pēcnācēji un ģimenes locekļi. Bet ir arī cilvēki, kas neiekļaujas šajā rāmītī “oficiāli”, pat ja ir leģitīmi un jēgpilni saistīti ar Latviju.

Piemēram, starp mums ir cilvēki, kas pirms dubultpilsonības atļaušanas līdz ar mītnes zemes – visbiežāk Lielbritānijas, Vācijas vai Izraēlas – pilsonības iegūšanu ir zaudējuši Latvijas pilsoņa pasi (tostarp bijušie Latvijas lietuviešu, poļu, krievu vai citas tautības pilsoņi), kā arī viņu pēcnācēji ar citas valsts pasēm. Mūsu lokā ir arī Latvijas nepilsoņu bērni, kuri neatkarīgi no savu vecāku izvēles Īrijā mācās latviešu valodu diasporas skolās, lai varētu atgriezties un iegūt Latvijas pilsonību. Jāmin arī viendzimuma pāru dzīvesbiedri, kas Latvijas likumu izpratnē nav atzīti par ģimenes locekļiem. Brazīlijā un Krievijā vēl piektajā paaudzē latvisko kultūru aktīvi kopj cilvēki, kuru senči Latviju pirms simt gadiem atstāja baptistu draudžu sastāvā. To baznīcgrāmatas iznīcinātas līdz ar pierādījumiem par to, ka šie cilvēki juridiski atzīstami par latviešiem. Krievijas gadījumā turklāt pastāv dubultpilsonības aizliegums, pat latviešiem. Vācijā diasporas aktivitātēm reizēm pievienojas vācbaltieši, kuri arī nereti ziedo Latvijas kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanai.

Jānorāda arī uz Pilsonības likumu, kurā noteikts, ka persona atzīstama par “latvieti” tad, ja spēj nokārtot latviešu valodas prasmju pārbaudījumu vai latviešu valodā ieguvusi pamatizglītību, savukārt diasporā, īpaši trimdas pēcteču lokā un nu jau arī nesenāku izbraucēju bērnu vidū, ir arī cilvēki, kam valodas prasmes ir nepilnīgas vai pat zudušas.

Sašaurinot diasporas definīciju, no valsts puses nāktu signāls par šo Latvijas atbalstītāju nevēlamību Latvijai un mūsu biedrībām. Tas mazinātu mūsu biedru un atbalstītāju loku, kā arī radītu sarežģītu situāciju, kurā mums būtu šiem cilvēkiem jāskaidro šādas atgrūšanas iemesli vai arī atklāti jānostājas pret tiem. Iekļaujoša diasporas definīcija ļauj diasporas biedrībām turpināt savu darbību kā līdz šim, vienlaikus nekādi negrozot Latvijas pilsoņu, Latvijas tautas un no šiem jēdzieniem izrietošo tiesību un pienākumu apjomu Latvijā uz vietas.

Sīkāka lasāmviela:

https://lvportals.lv/viedokli/300011-diasporas-definicija-kapec-ta-ir-viltus-problema-2018

Vai tiek veikta, atbalstīta vai pasūtīta diasporas pētīšana visas Eiropas mērogā?

Jā, ar to nodarbojas Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs – viņu vietnē ir izlasāma virkne interesantu pētījumu par diasporu, remigrāciju, pienesumu Latvijai, valodas zināšanām u.t.t. Pētījumus pasūta un apmaksā gan valsts iestādes, gan arī no ELA puses esam rosinājuši izpētīt dažādas tēmas, lai tādējādi diasporas politika būtu pamatota izpētē un objektīva. Ļoti labi sadarbojamies.

Elīna, kā kā Tu nokļuvi ELA, cik ilgi Tu tur darbojies, un kas Tevi motivē darboties ELA?  Zinot, cik daudz tu dari, kā tev izdodas  savienot  profesionālo darbu, ģimeni, bērnus un visas pārējās aktivitātes ar rosīšanos ELA?

ELA_ElinaPinto3 (2)

ELA es iesaistījos pirms sešiem gadiem, kad Luksemburgas latviešu biedrības vārdā aizbraucu uz ELA kopsapulci Stokholmā. Man patika vienlaikus latviskā un starptautiskā atmosfēra, kas valdīja ELA lokā, un acīmredzot pārāk aktīvi iesaistījos diskusijās, jo jau šīs sanāksmes noslēgumā kolēģi mani pierunāja tapt par vienu no jaunievēlētā prezidija loka, pavisam īsi pirms mana pirmā bērniņa nākšanas pasaulē. Tā nu mani divi vecākie bērni ir līdz šim uzauguši kopā ar ELA lietām, piedalījušies sanāksmēs, uz vai pie rokas līdzvadījuši Valsts svētku un citus latviešu saietus, Ernests nesen mani sasmīdināja, pēc kādas tikšanās ar latviešu draugiem pie ārdurvīm no viņiem atvadoties ar vārdiem “Paldies par projektu!”

Gribas ticēt, ka līdz ar maniem enerģiskajiem bērniem šajos gados tikpat rosīgi ir augusi arī ELA – mūsu biedrorganizāciju skaits ir audzis, tāpat arī darbības loks ietver dažādas latvietības šķautnes, spējam iestāties par diasporu Rīgā, atsaucoties tam, kas ir svarīgs latvietim ārvalstīs. Esam arī pacietīgi sabiedriskajā telpā drupinājuši aizspriedumus un aizvainojumu, kas Latvijā vēl pirms pieciem sešiem gadiem bija tik asi jūtams pret diasporu. Tas ir nozīmējis skaidrot un rādīt gan to gaišo, aizrautīgo kultūrvilkmi pēc latvietības, kāda izpaužas katrā diasporas koru, deju, folkloras un amatnieku kopu saietā, gan arī līdzatbildību, kādu balsojot vēlēšanās uzņemamies par Latviju un saviem tur mītošajiem tuviniekiem, gan arī to pragmatisko pienesumu, ko diaspora spēj dot Latvijai ar saviem pārskaitījumiem, ziedojumiem, kā arī uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbību ar partneriem Latvijā. Latvijas valststiesībās to iemieso nesenais Diasporas likums, kurš tver šo diasporas daudzveidību un atzīst diasporas nepārprotamo piederību Latvijai, tostarp radot jaunu konstitucionālas nozīmes jēdzienu “diaspora”.

ELA gan savā vārdā, gan būtībā nes man būtiskas vērtības: kā vēsta tās nosaukums, tā ir balstīta vienībā, saliedētībā – par spīti katra mūsu dažādībai, dzīves ceļiem un personībām; tās kodols ir latvietība – tā īpašā sakņu sajūta saules pinumā, kas vienlaikus mums ļauj brīvi tiekties debesīs; un, visbeidzot, Eiropa kā ģeogrāfiska un ideju telpa, ko raksturo atvērtība, brīvība un līdzatbildīgums mūsu izvēlēs, spēja spert soli tālāk par iekšējām un ārējām robežām; Eiropa caurvij manu dzīvi tik daudziem metiem. Darbojoties ELA vadībā, esmu vienmēr tiekusies vairot šīs vērtības gan ELA komandā un biedru lokā, gan arī publiskajā telpā.

Darba ir bijis pat ļoti daudz, bet mani ir iedvesmojusi iespēja satikt, iepazīt, satīklot un iespējot vienreizējus cilvēkus, kas latvietību nes ar gara gaišumu un sirdsgudrību; ELA darbībā esmu bezgala mācījusies gan cilvēklietās, gan par sevi, gan par identitāti un piederību, gan par valsti un politiku – ELA darbs ir bijis vienlaikus kā uguņošana un ugunskristības. Par iespēju tā ieguldīties šajā darbā es nekad nevarēšu pietiekami pateikties manam vīram un bērniem, maniem un vīra vecākiem un citiem palīgiem!

Tagad, kad tūlīt mūsu ģimenei pievienosies trešais bērniņš, jūtu, ka ir noslēdzies kāds loks un pēc pēdējo gadu straujā izrāviena laiks ELA vadībai mainīties – līdz ar 70 gadu jubileju organizācija ieiet jaunā brieduma posmā. Komanda ir lieliska un kopsolī ar mūsu biedriem un latviešu kopienām Eiropā un tālāk pasaulē noteikti vēl spilgti apliecinās ELA moto “Vienoti domās un darbos!”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>