Dokumentālās filmas “LUSTRUM” seanss Briselē -19.03.2019

 

 

Dokumentālās filmas "LUSTRUM" seanss Briselē -19.03.2019

 

Otrdien, 19.martā, plkst. 18.30
LR pastāvīgā Pārstāvniecība
Adrese: Avenue des Arts 23, 1000, Brisele

Laipni aicināti uz Ginta Grūbes dokumentālo filmu LUSTRUM.
Kā ierasts, pēc filmas diskusija ar filmas režisoru - Gintu Grūbi.
Filma ir stāsts par VDK arhīvu un pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā Latvijas valstī.
"Lustrum" ir viens no valsts pārvaldes principiem Romas impērijā - piecu gadu periods, pēc kura notika valsts pārvaldītāju šķīstīšanās un grēku nožēlošana, kas parasti tika pavadīta ar upurēšanas ceremoniju. Tā laikā iepriekšējās varas pārstāvji ceremoniāli atzinās visos grēkos, tos nožēloja un patiesi zvērēja uzticību jaunajai varai.
Latvijas republikas Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu atvērt atstātos VDK arhīvus 2018. gada maijā. 90. gadu sākuma žurnālisti un vēsturnieki, kuri pieredzēja VDK arhīvu pārņemšanu, bijušajā Stūra mājāir izveidojuši šī mantojuma izvērtēšanas alternatīvu komisiju, strādājot kopā ar aculieciniekiem, bijušajiem VDK darbiniekiem, zināmajiem sadarbības aģentiem un totalitārās sistēmas upuriem. Filma ietver paralēlas stāsta līnijas starp valsts realizēto oficiālo pagātnes izpēti, Stūra mājas atvēršanu un sabiedrības interesi par pagātni, kā arī 90. gadu jaunās žurnālistu un vēsturnieku paaudzes pētniecisko darbu, pēc 25 gadiem atgriežoties pie saviem noliktajiem arhīviem, pierakstiem un publikācijām.
Stāsts par pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā valstī, mēģinājums saprast, kas bija tā sistēma, kas pēdējos 25 gadus traucē Latvijas valsts pieaugšanas procesam, un atbildēt uz jautājumu, vai 90. gados nenotikusī lustrācija var izrādīties bīstama valstiskai tālākpastāvēšanai.

Filmas treileris:
https://www.filmas.lv/movie/3904/
 

Reģistrēšanās uz pasākumu obligāta līdz 15.martam uz epastu: guna.zake-balta@ep.europa.eu
Nākot uz pāsākumu, līdzi jāņem personu apliecienošs dokuments.

Subtitri angļu valodā
Atbalsta: Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle

unnamed (12)

 

Latviešu biedrības Beļģijā valde aicina visus uz ikgadējo biedrības pilnsapulci – š.g. 6.aprīlī

 
Latviešu biedrības Beļģijā valde 
aicina visus interesentus uz ikgadējo biedrības pilnsapulci
 
Sestdien, 6. aprīlī (laika posmā no pl. 11:00-14:00 - tiks precizēts!)
Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecībā ES: Avenue des Arts 23, 1000 Brisele

 

Latviešu biedrības Beļģijā (LBB) pilnsapulcē valde atskaitīsies par gada laikā izdarīto un sasniegto, par biedrības finansiālo stāvokli, kā arī iepazīstinās ar LBB nākotnes plāniem un idejām. 

Aicinām piedalīties biedrības biedrus un visus, kuriem interesē LBB darbība, organizētie pasākumi un ir vēlme iesaistīties un atbalstīt mūs. Tikai visi kopā darbojoties, mēs varam sarīkot svētkus, kādus paši vēlamies, skatīties latviešu filmas, kuras gribam redzēt un apmeklēt pasākumus, kuros piedalās latviešu mākslinieki. Ar prieku atbildēsim uz jautājumiem un uzklausīsim ikviena ieteikumus. 

Lūdzam pieteikt savu dalību pilnsapulcē līdz 4. aprīlim, sūtot vārdu un uzvārdu uz lbb@latviesi.be 

 

LBB ir brīvprātīga bezpeļņas organizācija, bet būtībā tie esam mēs paši – latvieši Beļģijā! LBB darbības mērķis ir veicināt komunikāciju starp Beļģijā dzīvojošiem latviešiem, saglabāt un turpināt izkopt latviešu kultūras tradīcijas, kā arī popularizēt šīs tradīcijas beļģu un citu tautību cilvēku vidū. 

Gaidīsim Jūs pilnsapulcē!

Patiesā cieņā,
Jūsu Latviešu biedrības Beļģijā valde
 
Saziņai: lbb@latviesi.be

 

 

Pasākumi ar Latvijas vārdu Beļģijā – MARTS 2019

 

Pasākumi ar Latvijas vārdu Beļģijā 

MARTS 2019

 

KINO: Dokumentālā filma "Lidija"

Trešdien, 6.martā, plkst. 18.30
LR pastāvīgā Pārstāvniecība
Adrese: Avenue des Arts 23, 1000, Brisele
 
unnamed (10)

Aicinām uz īsmetrāžas dokumentālās filmas „Lidija” izrādīšanu un sarunu ar tās autoriem Henrietu un Andreju Verhoustinskiem.

Cilvēka seja, viņa acis glabā pieredzi labāk kā jebkurš dokuments vai pierakstīts atmiņu stāstījums. Īpaši, ja šis cilvēks ir tik daudz piedzīvojis kā pazīstamā disidente Lidija Lasmane- Doroņina. Viņa sevi par disidenti nemaz neatzīst. Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus – kopumā četrpadsmit nebrīves gadus – viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību. Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi. Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši. Viņas acis vēl šodien, 91 gada vecumā, ir gaišas un dzīvi veras pasaulē.

Pieteikšanās obligāta, reģistrējoties https://goo.gl/GNktTN līdz 5.martam.
Nākot uz pasākumu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments.

Pasākums notiek ar EP deputātes Sandras Kalnietes atbalstu.

Saite uz ierakstu FaceBook atrodama šeit

 

Mūzika: Piano un vijoles koncerts

Trešdien, 6. martā, plkst. 19.00 - 21.00
Vieta: Viesu un mākslas nams Zita.
Adrese: 
Rue Louis Hymans 35, 1050 Brussels, Belgium

unnamed (11)

Elīna Bukša (Latvija / vijole) un Viktorija Vasiļenko (Bulgārija / klavieres) ielūdz uz muzikāli bagātu vakaru.

Programmā:
J.Martinon Sonatina nr.5
J.S.Bach Sarabande and Gigue from Partita nr.2
Alberto Ginastera - Tres danzas argentinas op.2
B.Britten Suite op.6 for violin and piano
M.Ravel “Tzigane”
Vairāk informāciju par pasākumu var atrast lapā FaceBook.

 

Latviešu krogus vakars

Otrdien, 12. martā no plkst. 18.00
Vieta: bārs Fatboy's Schuman
 (Avenue de Cortenbergh 36, 1040 Brisele)

unnamed (3)

Katra mēneša otrās nedēļas otrdienās notiek latviešu krogus vakars Briselē, uz ko ir mīļi aicināts ikviens! Šī ir iespēja gan jaukā gaisotnē atpūsties un garšīgi paēst, gan arī satikt draugus un paziņas, lai padalītos sadzīviskā pieredzē un apspriestu jaunumus. Tiekamies!
Nākamie krogus vakari, ja vēlies laicīgi atzīmēt savā kalendārā, ir katra mēneša otrajā otrdienā.
Sekojiet informācijai Latviešu biedrības Beļģijā mājas lapā un Facebook!

 

KINO: Dokumentālā filma "LUSTRUM"

Otrdien, 19.martā, plkst. 18.30
LR pastāvīgā Pārstāvniecība
Adrese: Avenue des Arts 23, 1000, Brisele

unnamed (12)

Laipni aicināti uz Ginta Grūbes dokumentālo filmu LUSTRUM.
Kā ierasts, pēc filmas diskusija ar filmas režisoru - Gintu Grūbi.
Filma ir stāsts par VDK arhīvu un pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā Latvijas valstī.
"Lustrum" ir viens no valsts pārvaldes principiem Romas impērijā - piecu gadu periods, pēc kura notika valsts pārvaldītāju šķīstīšanās un grēku nožēlošana, kas parasti tika pavadīta ar upurēšanas ceremoniju. Tā laikā iepriekšējās varas pārstāvji ceremoniāli atzinās visos grēkos, tos nožēloja un patiesi zvērēja uzticību jaunajai varai.
Latvijas republikas Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu atvērt atstātos VDK arhīvus 2018. gada maijā. 90. gadu sākuma žurnālisti un vēsturnieki, kuri pieredzēja VDK arhīvu pārņemšanu, bijušajā Stūra mājāir izveidojuši šī mantojuma izvērtēšanas alternatīvu komisiju, strādājot kopā ar aculieciniekiem, bijušajiem VDK darbiniekiem, zināmajiem sadarbības aģentiem un totalitārās sistēmas upuriem. Filma ietver paralēlas stāsta līnijas starp valsts realizēto oficiālo pagātnes izpēti, Stūra mājas atvēršanu un sabiedrības interesi par pagātni, kā arī 90. gadu jaunās žurnālistu un vēsturnieku paaudzes pētniecisko darbu, pēc 25 gadiem atgriežoties pie saviem noliktajiem arhīviem, pierakstiem un publikācijām.
Stāsts par pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā valstī, mēģinājums saprast, kas bija tā sistēma, kas pēdējos 25 gadus traucē Latvijas valsts pieaugšanas procesam, un atbildēt uz jautājumu, vai 90. gados nenotikusī lustrācija var izrādīties bīstama valstiskai tālākpastāvēšanai.

Filmas treileris:
https://www.filmas.lv/movie/3904/
 
Reģistrēšanās uz pasākumu obligāta līdz 15.martam uz epastu: guna.zake-balta@ep.europa.eu
Nākot uz pāsākumu, līdzi jāņem personu apliecienošs dokuments.
 
Subtitri angļu valodā
Atbalsta: Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle

 

 

 

 

Aicinām uz īsmetrāžas dokumentālās filmas „Lidija” izrādīšanu un sarunu ar tās autoriem Henrietu un Andreju Verhoustinskiem 6.martā plkst. 18:30 LR Pārstāvniecībā

Aicinām uz īsmetrāžas dokumentālās filmas „Lidija" izrādīšanu un sarunu ar tās autoriem Henrietu un Andreju Verhoustinskiem 6.martā plkst. 18:30 LR Pārstāvniecībā.

Cilvēka seja, viņa acis glabā pieredzi labāk kā jebkurš dokuments vai pierakstīts atmiņu stāstījums. Īpaši, ja šis cilvēks ir tik daudz piedzīvojis kā pazīstamā disidente Lidija Lasmane- Doroņina. Viņa sevi par disidenti nemaz neatzīst. Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus – kopumā četrpadsmit nebrīves gadus – viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību. Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi. Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši. Viņas acis vēl šodien, 91 gada vecumā, ir gaišas un dzīvi veras pasaulē.

Pieteikšanās obligāta, reģistrējoties līdz 5.martam https://goo.gl/GNktTN

Pasākums notiek ar EP deputātes Sandras Kalnietes atbalstu.

lidija

Latviešu pēdas pasaulē – piemineklis “LATVIJAS STĀVSTROPS BRĪVĪBAI” Zedelgemā, Beļģijā

Titulfoto: Okupācijas muzejs

Pagājušā gada rudenī Beļģijas pilsētā Zedelgemā tika atklāta piemiņas zīme “Piemineklis Brīvībai”. Tā ir veltīta latviešu leģionāriem, kuri pēc Otrā pasaules kara beigām nonāca Zedelgemā kā karagūstekņi.

Video autors: Aivars Reinholds

Piemiņas zīme  “Piemineklis Brīvībai” ir Zedelgemas pilsētas pašvaldības un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības sadarbības projekts, lai iemūžinātu vairāk nekā 11 000 latviešu karavīru piemiņu, kas 1945./46. gadā bija ieslodzīti Zedelgemas kara gūstekņu nometnē. Viņi bija spiesti karot vienas, Latvijas neatkarībai naidīgas svešas varas – nacistiskās Vācijas – pusē pret otru tikpat naidīgu svešu varu – Padomju Savienību, veltīgi cerot uz Rietumu sabiedroto palīdzību. Esot nebrīvē, latviešu karavīri tomēr uzturēja ideju par Latvijas valsts brīvību.

“Piemineklis Brīvībai”  ir tapis, īstenojot tēlnieka Kristapa Gulbja ieceri “Latvijas stāvstrops”. K. Gulbis: "Brīvība, cilvēku un tautu pašnoteikšanās tiesības ir jebkura Eiropas pilsoņa pamatvērtības vērtības. Piemineklis Brīvībai atrodas Zedelgemā, Beļģijā, bet simboliski tas ir daļa no Latvijas, daļa no mūsu vēstures, no mūsu dzīvesveida.  Mana ideja ir piemineklī apvienot kopējās Eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Beļģijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas - tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās dzeļ tikai tad, kad jūtas apdraudētas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, BRĪVĪBU''.

Piemineklis atrodas jaunā pilsētas rajonā, laukumā, kam ir dots nosaukums “Brivibaplein” (“Brīvības laukums”). Tas ir apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes. Pilsēta nākotnē ir nolēmusi atvērt apskatei arī saglabājušās karagūstekņu nometnes kazarmas, kur varēs iepazīt arī latviešu leģionāru stāstu.

“Es ceru, ka “Brivibaplein’’ kļūs par vietu, kur mums visiem satikties un pavēstīt vēsturi,’’ savā uzrunā teic Latvijas vēstniece Beļģijā Ilze Rūse. (no Amandas Annas Zemītes raksta latviesi.com)

Fragments no Latvijas okupācijas muzeja valdes priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa runas pieminekļa atklāšanā:

“Vlutemveldas kara gūstekņu nometne Nr. 2227 nav vieta, par kuru būtu daudz zināms. Vēsturniekiem kara gūstekņu nometnes nešķiet interesantas, it sevišķi, ja tās nesaistās ar viņu pašu zemes karavīriem. Zedelgemiešiem tā ilgi bija un palika nepieejama Beļģijas armijas bāze, par kuras pagātni droši vien zināja, bet kas viņus tieši neskāra. Tās bijušajiem iemītniekiem tā bija vieta, ko drīzāk gribējās aizmirst, jo tur viņi kā kara zaudētāji nepareizajā pusē cieta pazemojumu, piedzīvoja cilvēka necienīgus dzīves apstākļus, neziņu un depresiju. Kā pierādīt, ka neesat nacisti un kara noziedznieki un ka SS rūnas uz apkakles nepārstāv ne jūsu nāciju, ne izvēli vai pārliecību, ka jūs sirdīs esat zvērējuši uzticību vienīgi mazajam, sarkanbaltsarkanajam vairodziņam uz jūsu piedurknes? Kā izvairīties no izdošanas Padomju Savienībai, kas tai brīdī izvaro jūsu zemi? Kad jūsu zeme atkal atgūs brīvību? Un, ja jūs paši nonāksit brīvībā, tad kad un kā? Doma par brīvību nometnē kļuva par cerību, cerība – par ticību. Ticību savas valsts brīvībai latviešu karavīri nometnē Nr. 2227 pierādīja, uzceļot tur Brīvības pieminekļa maketu. Viņi svinēja savas valsts neatkarību 1945. gada 18. novembrī un dziedāja savas valsts himnu. Viņiem un viņu ticībai bija jāiztur vēl daudzi pārbaudījumi, līdz Latvija atkal atguva neatkarību 46 gadus vēlāk.

Zedelgemai un Flandrijai nav sveša okupācija, kara izraisīta vardarbība, posts un ciešanas. Mēs ceram, ka Latvijas bites, ko esam atveduši kā dāvanu Zedelgemai, pieminot savus karavīrus, atradīs draudzību ar Flandrijas magonēm, kuras apdziedātas Kanādas dzejnieka Džona Makreja (John McRae) rindās par Pirmo pasaules karu Flandrijā:

Flandrijas laukos magones zied,

debesīs augsti cīruļi dzied,

spītējot kara dārdoņai spalgai

vietā, kur rindām krustojas krusti,

pieminot mūs, kas mājās vairs nepāries.

Mēs ceram, ka Latvijas bites pat labāk par cīruļiem dziedēs sāpīgās atmiņas, rādot ceļu uz izlīgumu ar pagātni, uz mieru, draudzību un tādu nākotnes pasauli, kas būtu labāka par to, ko piedzīvojām okupācijā, svešu varu apspiestībā un karā.

Atklājot "Latvijas stāvstropu brīvībai", šajā Latvijas simtgades gadā pieminēsim arī Latvijas himnu, ko mūsu karavīri dziedāja gūstā un ko mēs kopš 1991. gada atkal dziedam brīvā valstī. Latvijas himna, tapusi 19. gadsimtā, kad Latvijas valsts vēl nebija, ir vienkārša lūgšana. Tā izlūdzas Dieva svētību Latvijai un laimi dzīvot savā zemē, kur latvju dēli dzied, kur latvju meitas zied … Neko vairāk, neko mazāk – tikai Dieva dotas, neatsavināmas tiesības būt laimīgiem, kā Tomass Džefersons (Thomas Jefferson) minēja savā Amerikas neatkarības deklarācijas tekstā, būt laimīgiem pašiem savā brīvā zemē un valstī. Vēlēsim mūsu Latvijas bitēm atrast laimi draudzīgajos Flandrijas magoņu laukos, kā tās Latvijā atrada laimi Latvijas liepziedos. Tā ir draudzība un laime, kas mūs vieno pāri robežām un laikiem.

Dievs, svētī Latviju!”

Pieminekļa izmaksas - 100 000 EUR uz pusēm dalīja Zedelgemas pilsētas pašvaldība un Okupācijas muzejs. Vairāk nekā pusotru gadu Okupācijas muzejs šim mērķim tika vācis ziedojumus. Muzejs ir pateicīgs esošajiem ziedotājiem un vēl līdz marta beigām aicina pievienoties ziedotāju lokam, solot par katriem 100 EUR vai ekvivalentu citā valūtā, dāvināt bronzā kaltu pieminekļa bites piespraudi. 

Ziedojumu muzejam var nodot muzeja birojā vai pārskaitīt uz muzeja bankas kontiem, norādot ziedotāja vārdu, adresi un ziedojuma mērķi.

"Latvijas Okupācijas muzeja biedrība", Reģ. nr. 40008018848

AS "SEB banka" , SWIFT kods UNLALV2X , Konta Nr.: LV67UNLA0002400700517

AS "Swedbank", Konta Nr.: LV20HABA0551029425092