Žurnāla “Domuzīme” 2017. gada pirmais numurs lasāms elektroniski

 

Žurnāla “Domuzīme” 2017. gada pirmais numurs lasāms elektroniski

 

Nupat klajā laistais literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla „Domuzīme” 2017. gada pirmais numurs elektroniski lasāms e-vietnē las.am

Jaunāko latviešu īsprozu pārstāv Guntis Berelis, Andris Akmentiņš, Lauris Vanags un Kristīne Želve. Minēto autoru stāstiem vairāk vai mazāk raksturīgs ironisks izteiksmes veids, savukārt dzejnieks Ronalds Briedis esejā runā par postironijas laikmetu.

Bez jebkādas ironijas “Domuzīmes” apaļā galda sarunas dalībnieki runā par latviešu – valsts valodas statusu ikdienā un likumos Latvijā, par pašu latviešu attieksmi pret savas dzimtās valodas lietošanu dažādās situācijās un jomās. Sarunā piedalās Māris Baltiņš, Ina Druviete, Normunds Dzintars, Rudīte Kalpiņa, Eduards Liniņš, Toms Treibergs.

Īpašajā rubrikā “Latviešu klasiķu īsproza” literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis izceļ trimdas rakstnieci Ilzi Šķipsnu, lasāms viņas darbs “Bārenes stāsts”. Franču rakstnieka Markusa Maltes stāstu “Eņģelis Raudātājs” tulkojis Dens Dimiņš.
Par 20. gs. vēstures nozīmi savā daiļradē intervijā žurnālam “Domuzīme” stāsta Somijas zviedru rakstnieks Šells Vesto (Kjell Vesto), kurš decembrī ciemojās Rīgā. Par pagātnes ietekmi uz mūsdienu sabiedrību reflektē arī dzejnieks un publicists Jānis Vādons, secinot, ka “viens no iemesliem, kas ērtību un izklaižu pārņemtajā masu kultūras pasaulē samazina mūsu izredzes būt laimīgiem, ir nevēlēšanās atvēlēt laiku domāšanai par galvenajiem jautājumiem”.  

Vēl šajā numurā lasāmas Liānas Langas un lietuviešu dzejnieka Rolanda Rastauska dzejkopas (pēdējā – Indras Brūveres atdzejā), arī dzejnieču Elīnas Līces, Elvīras Blomas un Kristas Annas Belševicas darbi.

Jaunās grāmatas recenzējuši Anda Baklāne, Anda Kubuliņa, Mārtiņš Mintaurs, Kaspars Zellis un Sintija Kampāne.

Vēsturnieks Gvido Straube piedāvā versiju par zemnieku migrāciju 17.-18. gs. Vidzemē, savukārt vēsturnieks Jānis Šiliņš izvērsti apraksta Pirmā pasaules kara bēgļu plūsmu no Latvijas uz Krieviju, bēgļu uzturēšanās apstākļus impērijā un latviešu saistību ar 1917. gada Februāra revolūciju, bez kuras nebūtu iedomājama Latvijas neatkarība.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Prozas darbus ilustrējuši mākslinieki Sergejs Davidovs, Rasa Pavilona, Ernests Kļaviņš, Kristaps Freimanis. 

“Domuzīmes” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs,  māksliniece Sarmīte Māliņa. 

Žurnāls tiek veidots par Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu. Par VKKF piešķirto finansējumu 2017. gadā (jūnijā, septembrī, decembrī) iznāks vēl trīs žurnāla “Domuzīme” numuri.

Iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi fabula.im un las.am

Drukāto žurnālu var saņemt arī ārvalstīs, pasūtinot http://www.irlv.lv/domuzime

Žurnāls “Domuzīme” iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā.

Papildu informācija:
Rudīte Kalpiņa, 29207937

domuzime 1psreklama 2017_1saturs istais

Latviešu biedrības Beļģijā valde aicina uz ikgadējo biedrības pilnsapulci

Latviešu biedrības Beļģijā valde 
aicina uz ikgadējo biedrības pilnsapulci 

piektdien, 31. martā plkst. 19:00

Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecībā ES 
(Avenue des Arts 23, 1000 Brisele)

Latviešu biedrības Beļģijā (LBB) pilnsapulcē valde atskaitīsies par gada laikā izdarīto un sasniegto, par biedrības finansiālo stāvokli, kā arī iepazīstinās ar LBB nākotnes plāniem un idejām. 

Aicinām piedalīties biedrības biedrus un visus, kuriem interesē LBB darbība, organizētie pasākumi un ir vēlme iesaistīties un atbalstīt mūs. Tikai visi kopā darbojoties, mēs varam sarīkot svētkus, kādus paši vēlamies, skatīties latviešu filmas, kuras gribam redzēt un apmeklēt pasākumus, kuros piedalās latviešu mākslinieki. Ar prieku atbildēsim uz jautājumiem un uzklausīsim ikviena ieteikumus. 

Ja neesi biedrības biedrs, bet interesē "kas lācītim vēderā", esi laipni gaidīts! Iestāšanās pieteikuma veidlapu varēsi saņemt arī uz vietas. Vairāk par iestāšanos biedrībā šeit

VECĀKIEM!
No plkst. 18:55 Pārstāvniecības pirmajā stāvā būs noorganizēta bērnu rotaļu istaba. Šoreiz varam pieskatīt bērnus no 3 gadu vecuma. 

Lūdzam pieteikt savu dalību pilnsapulcē līdz 29. martam, sūtot vārdu un uzvārdu (pieteikt arī bērnu) uz lbb@latviesi.be !

 

LBB ir brīvprātīga bezpeļņas organizācija, bet būtībā tie esam mēs paši – latvieši Beļģijā! LBB darbības mērķis ir veicināt komunikāciju starp Beļģijā dzīvojošiem latviešiem, saglabāt un turpināt izkopt latviešu kultūras tradīcijas, kā arī popularizēt šīs tradīcijas beļģu un citu tautību cilvēku vidū. 

Gaidīsim Jūs pilnsapulcē!

Patiesā cieņā,
Jūsu Latviešu biedrības Beļģijā valde
 
Saziņai: lbb@latviesi.be

Šonedēļ Briselē Eiropas latviešu organizācijas apspriedīs sadarbības prioritātes un iesaisti Latvijas norisēs

Šonedēļ Briselē Eiropas latviešu organizācijas apspriedīs sadarbības prioritātes un iesaisti Latvijas norisēs

 

Šajā nedēļas nogalē Briselē ikgadējā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) kopsapulcē tiksies latviešu diasporas organizāciju pārstāvji no visas Eiropas. Atklātā seminārā “[ie]dRosme” notiks plašāka diskusija par diasporas pilsonisko līdzdalību Latvijā un par šovasar plānotā pirmā Eiropas Latviešu kongresa plāniem. Lai stiprinātu savstarpējo sadarbību un apzinātu potenciālu zinātības ieguldīšanai Latvijas izaugsmē, tīklošanās vakarā tiksies Eiropas Savienības iestādēs strādājošie Latvijas speciālisti.

ELA priekšsēdis Kristaps Grasis stāsta: “ELA kopsapulces ir tas brīdis, kad paskatīties uz paveikto un kopā ar mūsu biedriem no visas Eiropas nospraust jaunas prioritātes jaunajam intensīva darba posmam ceļā uz Latvijas Simtgadi. To iezīmēs daudzi Latvijai un latviešiem pasaulē nozīmīgi notikumi, kuros mēs saredzam iespēju stiprināt savu saikni ar Latviju un dot ieguldījumu Latvijas izaugsmē. Pateicoties Latviešu biedrības Beļģijā viesmīlībai, šī sapulce notiks Eiropas sirdī Briselē un ļaus mums labāk iepazīt Beļģijas latviešu kopienu, kas sevi apliecinājusi kā aktīvu, zinošu un patriotisku.” ELA kopsapulcē un Eiropas Latviešu kongresa plānošanas sanāksmē piedalīsies arī Latvijas Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas valsts Simtgades biroja, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvji.

Piektdien, 24. martā, visi Beļģijas un tuvīnā reģiona latvieši aicināti piedalīties ELA seminārā “Kopīgā ceļā uz Simtgadi - [ie]dRosme aktīvai latvietībai”, kas notiek ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu. Seminārā Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa iepazīstinās ar ELA un LU 2016.gada pētījuma "Eiropā dzīvojošo Latvijas piederīgo pilsoniskā aktivitāte" atziņām attiecībā uz Beniluksa reģiona latviešu sabiedrisko un pilsonisko aktivitāti Latvijā un Eiropā. ELA prezidijs, savukārt, iepazīstinās dalībniekus ar Eiropas Latviešu kongresa plāniem un mudinās uz aktīvu līdzdalību šajā diasporai būtiskajā Simtgades ieskaņu pasākumā, kas notiks jūlija beigās Latvijā.

Pasākumu ciklu noslēgs Eiropas Savienības iestādēs strādājošo Latvijas speciālistu tīklošanās vakars pirmdien, 27. martā. ELA diasporas politikas referentes Elīnas Pinto ieskatā, “Eiropas Savienības iestādēs un citās starptautiskajās organizācijās strādājošie Latvijas cilvēki pēdējās desmitgades laikā ir ieguvuši vērtīgu pieredzi starptautiskās diplomātijas un rīcībpolitikas veidošanas aizkulisēs. Tā ir ne tikai vērtība pati par sevi, bet arī nepietiekami izmantots resurss Latvijas starptautisko interešu efektīvākai aizstāvībai”. Šīs iniciatīvas mērķis ir veidot un stiprināt neformālās sadarbības saiknes starp latviešu diasporas profesionāļiem un apzināt to potenciālu Latvijas izaugsmei, ko varētu dot šo cilvēku zinātība un starptautiskā pieredze.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Pinto,

Eiropas Latviešu apvienība

ela@latviesi.com /+352 691 981 524

 

rturtu2

Seminārs “[ie]dRosme” un pētījums “Eiropā dzīvojošo Latvijas piederīgo pilsoniskā aktivitāte” ir projekta NR.2015.LV.DP.MAC_17 „No Eiropas Latviešu kultūras svētku Dziesmu un deju lielkoncerta 2015. gadā uz Eiropas Latviešu kongresu 2017. gadā” aktivitātes, kas tiek īstenotas ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.

ELA ir apvienojušās 22 latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas no 17 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot biedru organizāciju darbību informācijas, latviskās izglītības un kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā arī veicināt sadarbību starp biedru organizācijām un partneriem Latvijā. ELA ir Latvijā reģistrēta biedrība ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Ielūgums uz semināru: “Kopīgā ceļā uz Simtgadi – [ie]dRosme aktīvai latvietībai”

24 marts

ELA aicina ES un citās starptautiskajās organizācijās strādājošos Latvijas cilvēkus uz domapmaiņu Briselē

Pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ierosmes 27. marta vakarā Briselē notiks tīklošanās vakars Eiropas Savienības iestāžu ekspertiem no Latvijas. Uz to aicināti Eiropas Savienības iestādēs un arī citās starptautiskās organizācijās strādājošie Latvijas cilvēki, kas ir ieinteresēti stiprināt neformālās – gan draudzības, gan profesionālās sadarbības – saiknes, un ar skatu uz Simtgadi veidot sadarbības pasākumus un pieredzes apmaiņas iniciatīvas ar partneriem Latvijā.

Tīklošanās vakara ievadā ELA diasporas politikas referente Elīna Pinto iepazīstinās ar starptautiskajās organizācijās strādājošo latviešu aptaujā (http://ej.uz/LatviesiTiklojas) apkopotajām atziņām par sadarbību un atgriezenisko saikni ar Latviju. Ar savu pieredzi dalīsies poļu starptautisko ierēdņu asociācijas “Network PL” dibinātājs Tomasz Rados no ES Ārējās darbības dienesta. Vakars turpināsies neformālā gaisotnē, iezīmējot turpmākās sadarbības aprises un principus.

Elīna Pinto uzsver: “Mūsu cilvēki starptautiskajās organizācijās pēdējo desmit piecpadsmit gadu laikā ir ieguvuši vērtīgu pieredzi un izveidojuši plašu kontaktu tīklu. Tie ir zinoši un ar labu intuīciju apveltīti cilvēki, kam nācies patstāvīgi lauzt ceļu starptautiskās diplomātijas, rīcībpolitikas un pārvaldības džungļos. Viņu zinātība un gatavība dot savu ieguldījumu Latvijai būtu vērtīgs resurss, kā neformāli stiprināt mūsu valsts pārvaldi un veicināt Latvijas interešu aizstāvību starptautiskā mērogā.”

Šī iniciatīva balstās uz Luksemburgas un Briseles neformālās grupas "Prezidentūras draugi" aizsākto tīklošanos Latvijas ES prezidentūras kontekstā. Nu, ELA mērķis ir dot jaunu grūdienu šai sadarbībai, kā arī tajā iekļaut arī Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskās organizācijās strādājošos latviešus. Šis darbs sasaucas ar ELA atbalstu dažādu nozaru profesionāļu (mediķu, finansistu, uzņēmēju) tīklošanās pasākumiem, īpaši ceļā uz pirmo Eiropas Latviešu kongresu, kas notiks 2017. gada 28.-30. jūlijā uz prāmja Rīga – Stokholma – Rīga.

Pieteikties uz 27. marta tīklošanās vakaru iespējams līdz 23. martam, rakstot uz ela@latviesi.com

 

Informāciju sagatavoja:

Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienība