BIĻETES UZ DZIESMU UN DEJU SVĒTKIEM SĀKS TIRGOT 3. MARTĀ

 

Svarīga ziņa visiem Eiropas māksliniecisko kopu vadītājiem un interesentiem

BIĻETES UZ DZIESMU UN DEJU SVĒTKIEM

SĀKS TIRGOT 3. MARTĀ

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Biļetes uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem sāks tirgot 3. martā. Biļešu tirdzniecība notiks SIA “Biļešu Paradīze” vairāk kā 50 tirdzniecības vietās visā Latvijā un interneta veikalā www.bilesuparadize.lv [1].

Vienā pirkumā vienam pircējam uz katru pasākumu būs iespējams nopirkt līdz 4 biļetēm. Bērni līdz 7 gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama atsevišķa sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visiem Svētku dalībniekiem, uzrādot dalībnieka karti, būs iespēja bez maksas vērot Noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē.

Pilna svētku programma atrodama – www.dziesmusvetki.lv [2]

“Jau šobrīd ir jūtama milzīga interese par biļešu iegādi – prognozējam, ka pieprasījums pēc biļetēm daudzkārt pārsniegs piedāvājumu, tātad jārēķinās ar rindām gan pie kasēm, gan interneta veikalā. Kaut arī vietu skaits šajās Svētku norises vietās pēc to pārbūves ir palielinājies - Mežaparkā sasniedzot 30 000, Daugavas stadionā - 10 000 sēdvietu, ir skaidrs biļešu visiem interesentiem uz Noslēguma koncertiem Mežaparka Lielajā estrādē un Deju lieluzvedumu Daugavas stadionā nepietiks. Svētku programmu veido 63 spilgti notikumi, turklāt divas trešdaļas būs apmeklējami bez ieejas maksas. Aicinām arī pašvaldības izvērtēt iespēju pilsētu laukumos un kultūras centros organizēt Dziesmusvētku koncertu publisku skatīšanos un sagādāt svētkus saviem iedzīvotājiem. Daudzus svētku notikumus translēs Latvijas Televīzija, sabiedrisko mēdiju interneta platformās tie būs skatāmi arī visā pasaulē,” akcentē Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Plānots, ka uz Deju lieluzvedumu “Māras zeme” un Noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” brīvajā tirdzniecībā būs līdz 74% biļešu, savukārt 24 % biļešu būs iespēja iegādāties ar iepriekšējo rezervāciju, no kurām lielākā daļa tiks piedāvātas pašvaldībām, tā novērtējot to ieguldījumu Svētku procesa nodrošināšanā. Biļešu iepriekšējā rezervācija ir paredzēta arī sociālām grupām, piemēram, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, daudzbērnu ģimenēm ar ģimenes karti 3+, kā arī atsevišķām mērķgrupām -  Dziesmusvētku tradīcijas uzturētājiem ārvalstīs – Pasaules Brīvo Latviešu apvienībai un Eiropas Latviešu apvienībai u.c. Plānots, ka ielūgumu skaits uz gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem nepārsniegs 2 % no kopējā biļešu skaita.

Lai nodrošinātu biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas sistēmas caurspīdīgumu, Svētku rīkotājs veido īpašu komisiju. Tā sniegs priekšlikumus lēmumu pieņemšanā par ielūgumiem un biļešu iepriekšējo rezervēšanu saskaņā ar biļešu politiku, apstiprinās personu sarakstu, kuriem tiek piešķirti ielūgumi, nodrošinās iesniegumu izvērtēšanu par biļešu iepriekšējās rezervēšanas pieprasījumiem u.c.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde. XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta lieldraugi Swedbank, Elektrum, Latvijas Mobilais Telefons.

Ar cieņu un laba vēlējumiem LV 100 gadā,

Inguna Grietiņa-Dārziņa

ELA prezidija biedre, kultūras referente.

Links:
------
[1] http://www.bilesuparadize.lv
[2] http://dziesmusvetki.lv/notikumu-kalendars/svetku-nedela/

Tīklošanās vakars latviešiem ES “Mediju loma demokrātiskā sabiedrībā”

 

Tīklošanās vakars latviešiem ES "Mediju loma demokrātiskā sabiedrībā"

 

Eiropas Latviešu apvienības diasporas profesionāļu tīklošanās turpinās!

Jauno gadu sāksim ar tematisko diskusiju ciklu "Savējo skats no ES - Eiropas nākotnes virzība", šoreiz diskutējot par tēmu "Mediju loma demokrātiskā sabiedrībā".

Ar īsiem priekšlasījumiem uzstāsies Jānis Rungulis (Eiropas Ārējās Darbības dienests, Stratēģiskās komunikācijas nodaļa) un Ilze Nagla (Latvijas Televīzija), tiem ierasti sekos savstarpēja diskusija un iepazīšanās neformālā gaisotnē.

Tikšanās notiks 17. janvārī,  plkst. 18:00 Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecībā ES (Avenue des Arts 23, 1000 Brisele)

 

!!! Lūdzam pieteikties uz diskusiju līdz 15. janvārim reģistrējoties:  https://www.surveymonkey.com/r/W835CY9

Ieeja ar personu apliecinošu dokumentu.

Seko informācijai arī Facebook: https://www.facebook.com/events/1613903195357192/

 

Astoņi interesantākie diasporas projekti Latvijas valsts simtgadei

“Es esmu Latvija” - šādu vēsti visā pasaulē mītošie latvieši vēlas nosūtīt savai vai iepriekšējo paaudžu dzimtenei Latvijai tās simtās dzimšanas dienas gadā. Trijos gados ar šo devīzi plānoti 54 projekti, kuru mērķis ir stiprināt vienotības sajūtu diasporā un vēstīt pasaulei par Latvijas sasniegumiem.

“Domāju, ka jau šobrīd esam lieli ieguvēji, jo Latvijas valsts simtgadei veltītajos projektos plecu pie pleca darbojas visu paaudžu tautieši – gan tie, kuru ģimenes no Latvijas aizbrauca pirms daudzām desmitgadēm, gan tie, kuri uz dzīvi ārpus dzimtenes pārcēlušies pavisam nesen. Tā mēs padarām Latviju dzīvu ikvienam latvietim,” uzsver Pasaules brīvo latviešu apvienības Latvijas filiāles vadītājs Jānis Andersons.

Tā kā plānoto pasākumu skaits ir liels, tad, lūk, astoņi plašākie un interesantākie projekti, kas norisināsies nākamajā gadā.

 Reģionālie kultūras svētki Viduseiropā un Dienvideiropā

Turpinot 2017.gadā iesākto, 2018.gada 23.-25.februārī Rozendālā, Nīderlandē, notiks reģionālie kultūras svētki Viduseiropā, bet 27.-29.aprīlī Antālijā, Turcijā, – reģionālie kultūras svētki Dienvideiropā. Svētkos paredzētas meistarklases un māksliniecisko kopu vadītāju seminārs, koncerti, zibakcijas, amatnieku tirdziņš, kā arī māksliniecisko kopu vadītāju seminārs. Projektu īsteno Eiropas Latviešu apvienība  sadarbībā ar Nīderlandes latviešu kori, Turcijas latviešu skolu un Latvijas vēstniecībām abās valstīs. Pirmajos svētkos, kas aprīlī notika Dublinā, pulcējās vairāk nekā 600 dalībnieku, bet rudenī Stokholmā – vairāk nekā 800 dalībnieku.

Latvijas kultūras dienas Igaunijā – Latvijai 100

Sadarbībā ar apgādu “Liels un mazs” martā un aprīlī Latviešu Nacionālā kultūras biedrība Igaunijā rīkos bērnu literatūras svētkus, savukārt jūnijā Tallinā plānotas kārtējās Latvijas kultūras dienas. Ja iepriekšējās kultūras dienas bija veltītas Jāņu tradīcijām, tad šīs – mūsu valsts simtgadei.

Latviešu māksla Kalamazū (ASV)

Kalamazū latviešu centrā, Garezerā un Rietummičiganas universitātē (RMU) Latvijas valsts simtgadei veltītie pasākumi, tostarp koncerti, mākslas izstādes, konference, latviešu kultūras kurss RMU tiek īstenoti teju trīs gadu garumā – no 2017. līdz 2019.gadam. 2018.gada martā Kalamazū latviešu biedrība kopā ar RMU rīkos konferenci “Latviešu māksla Kalamazū”, kurā Latvijas un Ziemeļamerikas lektori stāstīs par mūziku, mākslu, folkloru un parašām. 2017.gadā “Kerr” galerijā Ričmondā notika Sniedzes Ruņģes darbu izstāde.

Ērika Ešenvalda multimediālās simfonijas “Ziemeļu gaismas” pirmatskaņojums Kanādā

2018. gada martā Toronto viens no Kanādas labākajiem koriem “Orpheus” (diriģents Roberts Kūpers) kā veltījumu Latvijas valsts simtgadei pirmatskaņos Kanādā Ērika Ešenvalda multimediālo simfoniju “Ziemeļu gaisma”. Plānots, ka autora uzburto stāstu par leģendām apvīto ziemeļu polārblāzmu noklausīsies teju 2000 kanādiešu un latviešu.

Baltijas valstu simtgadei veltīta konference Stenforda universitātē

2018.gada 1.-3.jūnijā Baltijas Studiju veicināšanas apvienības (AABS, The Association for Advancement of Baltic Studies) rīko Baltijas valstu simtgadei un AABS 50.gadskārtai veltītu konferenci. Tajā uzrunas teiks Tartu universitātes starptautisko tiesību profesors Lauri Melkso, kas pētījis Baltijas valstu vēsturi un starptautisko statusu, enerģētikas un politisko risku eksperte Agnija Grigasa, Stenforda universitātes Austrumeiropas studiju profesors Normans Neimarks un tagadējais Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Plānots, ka tās goda viesu vidū būs arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas savulaik vadījusi AABS darbību.

Baltijas valstu filmu festivāls Ņujorkā

Lai iepazīstinātu ņujorkiešus ar jaunākajām filmām, Latvijas Goda konsultāts Ņujorkā 2018.gada oktobrī rīko pirmo Baltijas valstu filmu festivālu.

Zviedrijas latviešu mākslas izstāde “Saknes no Latvijas”

Īpaši Latvijas valsts simtgadei veltīta Zviedrijas latviešu mākslas izstāde plānota 2018. gada oktobrī Stokholmā, 2019. gada februārī - Gēteborgā, 2019. gada martā – Malmē, 2019. gada maijā – Umeo. Tajā savus darbus izstādīs Laris Strunke (1931), Miķelis Lapsa (1982), Annika Lasmane Sundberga (1954) un vēl 20 Zviedrijas latviešu mākslinieki.

Brazīlijas latviešu skaitīšana akcija un pasākums “Ar Latviju sirdī”

Brazīlijas latviešu kopiena iecerējusi vairākus simtgades pasākumus, tostarp 2018. gada 18. novembrī gaidāms lieluzvedums “Ar Latviju sirdī”, sadarbībā ar Brazīlijas pastu tiks izdota Latvijas simtgadei veltīta pastmarka. Taču laikā no marta līdz decembrim risināsies elektronisks Brazīlijas latviešu skaitīšanas projekts, ko rīko Brazīlijas latviešu kultūras apvienība.

Tāpat īpaši simtgadei veltīti pasākumi notiks Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Luksemburgā, Kanādā, Krievijā, Baškortostānā, u.c. valstīs. 2019.gadā iecerēti Eiropas latviešu 2. Kultūras svētki, kuri varētu notikt Dublinā un kuros iesaistītos visas latviešu kopienas Eiropā un pasaulē.


Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar starptautiskajām latviešu diasporas pārstāvniecībām un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu organizē virkni pasākumu Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Šo pasākumu mērķis diasporas latviskās identitātes un saiknes ar Latviju saglabāšana un veicināšana, vienlaikus stiprinot sadarbību arī citās jomās. Sākot no 2017.gada līdz pat 2019.gadam teju visos kontinentos norisināsies vairāk nekā 50 dažāda mēroga pasākumu, lai svinētu latvietību un lai demonstrētu, cik daudzveidīgi var izpausties latviskā kultūras identitāte.

 

Plašāka informācija:

Tija Ezeriņa, Public ID Group projektu direktore

M: +371 29719893, e-pasts: tija.ezerina@publicid.lv

“Sagaidi dzimšanas dienu tautastērpā” pirmā meistarklase brunču darināšanā

Ceļā uz Latvijas simtgadi meistarklašu cikls "Sagaidi dzimšanas dienu tautastērpā"! 
Pirmā meistarklase.

Darināsim brunčus!

Pasākumu atbalsta Ārlietu ministrija.

 Aicināti visi BENILUKSA valstīs dzīvojošie interesenti

 20. un 21.janvārī Briselē

Plašāka informācija Facebook:  https://www.facebook.com/events/136120187072860/

PROGRAMMĀ:

Sestdien no plkst. 10.30 līdz 18.00 rokdarbniece Laila Puķīte no Latvijas un zinoši cilvēki tepat BENILUKSA valstīs:

- pastāstīs par tautastērpu komplektēšanu,

- atbildēs uz jautājumiem par praktisko tautastērpa darināšanu,

- mācīs šūt tautastērpa brunčus, palīdzēs izprast dažādas nianses.

*Svētdien, no plkst. 10.00 līdz 14.00*

turpināsies praktiskā nodarbība – brunču šūšana

Adrese: Avenue des Arts 23, B-1000 Brisele, Beļģija, Latvijas Pastāvīgās Pārstāvniecības Eiropas Savienībā telpās.

Līdzi jāņem – vēlme uzzināt daudz jauna, un ja ir - brunču audums, pieskaņoti diegi, adatas. Šujmašīna un citi šūšanas piederumi būs pieejami arī uz vietas.

Dalības maksa - brunču auduma izmaksas. Ņemiet savu audumu līdzi!

 Ja Jums vēl nav atrasts savs audums, ir iespēja pasūtīt no audējām Latvijā, un organizatori palīdzēs atgādāt to uz Briseli.

Pieejamo audumu fotogrāfijas var apskatīt FB lapā:

https://www.facebook.com/events/136120187072860/?active_tab=discussion

(audumi no studijām ''Vēverīšas'', ''Rūja'' un no individuālām audējām)

Brunču auduma izmaksas:

Nepieciešams – 3–3,5 metri

Cena metrā – 25–50 EUR metrā

Parasti auduma cena vieniem brunčiem ir 110–150 EUR + 5–10 EUR sūtījuma izdevumi.

Pieteikties līdz 12.janvārim uz e‑pastu: teatris.brisele@gmail.com

Aicinām jau iepriekš atrakstīt mums Jūs interesējošos jautājumus par tautiskajiem brunčiem, lai varam kopīgi organizēt visiem interesantu meistarklasi.

- Vai Jūs interesē tikai teorētiskā un diskusiju daļa?

- Vai Jums jau ir savs brunču audums?

- Vai Jūs interesē tikai praktiskā brunču šūšana? Vai plānojat nākt abas dienas?

- Vai Jūs pasūtīsit kādu no piedāvātajiem audumiem (būs jāiemaksā priekšapmaksa)? – par to noteikti atrakstiet mums - teatris.brisele@gmail.com

 Aicināti arī dalībnieki TIKAI UZ TEORĒTISKO daļu!

Debates: Vai būtu ārvalstīs jāveido Latvijas politisko partiju pārstāvniecības diasporai?

 

Debates: Vai būtu ārvalstīs jāveido Latvijas politisko partiju pārstāvniecības diasporai?

 

Diaspora veido vismaz piekto daļu Latvijas piederīgo. Aplēses rāda, ka tie varētu būt apmēram 370 tūkstoši, no kuriem ap 240 tūkstošiem dzīvo Eiropā. No tiem gan  tikai 90 tūkstošiem bija tiesības piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās, un vēl mazāks skaits šīs tiesības izmantoja - nedaudz vairāk kā 23 tūkstoši. Eiropas Parlamenta vēlēšanās diasporas līdzdalības rādītāji, savukārt, ir nedaudz augstāki nekā Latvijas iedzīvotāju vidū. Vai aktīvāka Latvijā esošo politisko partiju darbība ārvalstīs varētu palielināt diasporas līdzdalību vēlēšanās? Tas būs 10.janvāra publisko debašu jautājums, ko debašu asociācijas “QUO tu domā?” rīko sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību.

Tiek lēsts, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā, kam pieskaita diasporas balsis, ārvalstīs mītošo balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaitam atbilstu astoņas Saeimas deputātu vietas. Tas ir ievērojams skaits, un aktīvas līdzdalības gadījumā varētu būtiski ietekmēt vēlēšanu rezultātu. Šo debašu mērķis būs noskaidrot “par” un “pret” argumentus politisko partiju aktīvākai darbībai ārpus Latvijas.  Debatēs katram runātājam ir jāieņem konkrēta un argumentēta pozīcija attiecībā uz apspriežamo jautājumu: par vai pret. Katru pusi pārstāvēs trīs spēcīgi runātāji – jomas eksperti, pieredzējuši debatētāji, kas šoreiz nepārstāvēs savu personīgo viedokli, bet prezentēs spēcīgus argumentus. Pēc debatēm Dr.Inta Mieriņa (LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs) sniegs ieskatu pētījumu datos par diasporas politisko līdzdalību. Uzreiz pēc tam sekos diskusijas PROVIDUS pētnieces Agneses Lāces vadībā.

Debatētāji

PAR:

MĀRTIŅŠ ZEMĪTIS, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

KRISTĪNE TARVIDA – Ar pasaules pieredzi Latvijā pārstāve

DĀRTA MAIJA ZAĶE – pieredzējusi debatētāja*

PRET:

ELĪNA PINTO – Eiropas Latviešu apvienība, vicepriekšsēde

IMANTS BREIDAKS, manabalss.lv, izpilddirektors

EDGARS KLĒTNIEKS – pieredzējis debatētājs*

Debates vadīs PROVIDUS pētniece Agnese Lāce

Pasākums notiks 10.janvārī plkst.17:30-19:30 Eiropas Savienības mājas 2.stāvā, Aspazijas bulvārī 28. Ikvienam iespēja skatīties tiešraidi: http://www.tvnet.lv/ un http://apollo.tvnet.lv/

Aktuālā informācija pasākuma Facebook lapā: https://www.facebook.com/events/348983462177383/ 

Debates rīko Debašu Asociācija “QUO tu domā?” sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA). Tās ietilpst diasporas pilsoniskajai līdzdalībai veltītā debašu darbnīcu ciklā “Simts balsis Simtgadē”, kas ELA paspārnē 2017.gadā aizsākts Zviedrijā un Vācijā un 2018.gadā turpināsies Austrijā, Francijā un Īrijā. Darbnīcu ciklu atbalsta LR Kultūras ministrija Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

*Debašu dalībnieki nepārstāv savu personīgo viedokli

 10012018 disaporas debates plakats (2)

Evija Goluba

Latvijas Debašu asociācijas „QUO tu domā?”

Projektu vadītāja

Tālrunis: 29660930

E-pasts: evija.goluba@gmail.com info@quotudoma.com

Facebook: https://www.facebook.com/QUOtudoma

Twitter: https://twitter.com/QUOtudoma