Seminārs ”Ceļā uz savu tautastērpu. Arheoloģiskā tērpa apavi” Latviešu Centrā Minsterē (23 – 24.septembris)

 
Projekta ''Ceļā uz savu tautastērpu'' ceturtā daļa veltīta seno apavu darināšanai.

 

Šoreiz Minsterē 2017. gada 23. un 24. septembrī būs iespēja tikties ar seno ādas apavu darināšanas meistari Agritu Krieviņu*. Kopā tiks darināti arheoloģiskā tērpa ādas zābaciņi un/ vai pastalas.

Tā kā ādas zābaciņu sagataves procesā (meistare veiks jau Latvijā) nepieciešami noteikti mēri, lūdzam rakstīt iepriekš uz inga.petersone@gmail.com, lai saņemtu informācijas lapu ar nepieciešamajiem mēriem.

Ja vēlaties gatavot tikai pastalas, arī lūgums pieteikties laikus, lai varētu sagatavot nepieciešamo materiāla daudzumu.

PIETEIKŠANĀS PRAKTISKAJĀM NODARBĒM OBLIGĀTA (LĪDZ 31. AUGUSTAM).

Maksa par materiālu saviem apaviem jāsedz būs katram dalībniekam pašam:
€ 25,- ādas materiāls zābaciņu darināšanai

€ 12,- līdz € 15,- ādas materiāls pastalām.

*Agrita Krieviņa ir pazīstama un pieredzējusi ādas apstrādes meistare un pētniece, kas studējusi senos amatniecības paņēmienus, lai radītu autentiskus apavus. Ar viduslaiku ādas apavu Latvijā atdarināšanu un pētniecību meistare nodarbojas jau no 1996. gada.

Projektu ''Ceļā uz savu tautastērpu'' atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latviešu Centrs Minsterē.

seno_apavu_darinasanas_darbnica

Kontaktiem:
Inga Pētersone
https://tautasterps.wordpress.com/

+49-176-98451602 [2] +49-251-2398658 [3] inga.petersone@gmail.com

Virenfrei. www.avast.com

Links:
------
https://tautasterps.wordpress.com/
tel:+49%20176%2098451602
tel:+49%20251%202398658
https://www.avast.com/sig-email?utm_medium=email&utm_source=link&utm_campaign=sig-email&utm_content=webmail

Aizvadīts ELA rīkotais 1. Eiropas Latviešu kongress: Simtgades ceļa karte iezīmē pozitīvu pavērsienu Latvijas un diasporas attiecībās

Aizvadīts ELA rīkotais 1. Eiropas Latviešu kongress:
Simtgades ceļa karte iezīmē pozitīvu pavērsienu Latvijas un diasporas attiecībās

 

Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis kongresa laikā intervijā Dacei Kokarēvičai paudis: "Eiropas Latviešu apvienība darbojas Eiropā jau kopš 1956. gada. Pašreiz mums ir 23 biedru organizācijas 19 Eiropas valstīs. Tātad esam Eiropas latviešu diasporas interešu pārstāvība sadarbībā ar Latvijas valsts iestādēm. Mūsu uzdevums, no vienas puses, ir vienot Eiropas latviešus, uzklausīt viņu intereses, vajadzības, vēlmes, idejas nākotnei un, no otras puses, diskutēt ar Latviju, ko diaspora nozīmē un var dot Latvijai šodien un arī nākotnē. Diasporā ir milzīgs skaits jaunu cilvēku, bērnu, jauniešu. Pat tad, ja viņu vecāku dzīves izvērstos tā, ka ceļš nevestu atpakaļ, mums tomēr ir ļoti vērtīgi domāt, lai viņu atvasēm šis ceļš būtu atvērts nākotnē." Ar pilno interviju iepazīsties Daces Kokarēvičas rakstā Diaspora kā Latvijas 5. novads

ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto uzsver: “Valsts izaugsmei kritiski nepieciešams apvienot vietējos centienus ar to spēku, kas ir mūsu cilvēkos ārpus Latvijas. Kopīgi vēl tāls ceļš ejams, tomēr pirmā Eiropas Latviešu kongresa ietvaros izstrādātā Simtgades ceļa karte jau iezīmē paradigmas maiņu Latvijas un diasporas attiecībās, tās veidojot uz abpusējas sadarbības pamata un plašā nozaru tvērumā.”

Pirmais Eiropas Latviešu kongress kā devumu Latvijas izaugsmei tās valstiskuma otrās simtgades ieskaņā ir radījis SIMTGADES CEĻA KARTI, kurā iezīmē tālākos pieturpunktus un uzdevumus, veidojot Latviju, ar ko lepoties.

Simtgades ceļa kartes izveidei jūlija beigās Rīgā un uz prāmja Rīga – Stokholma atvērtai domu apmaiņai un sadarbības iniciatīvu apkopošanai pulcējās 283 dalībnieki no 25 valstīm Eiropā un arī ārpus tās, arī Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmumu un mediju pārstāvji. Lasīt vairāk

Ar kongresa fotogaleriju aicinām iepazīties ELA Facebook lapā!

LNT ziņas: Aizvadīts pirmais Eiropas latviešu kongress! Rosina lielāku atbalstu latviešu skolām

Žurnāliste Sallija Benfelde dalās pārdomās pēc Eiropas Latviešu kongresu: Latvieši aizbrauc un atgriežas – ar zināšanām un pieredzi, kas gūta ārpus Latvijas

45

Mudina diasporu iekļaut kā piekto novadu mediju sabiedriskajā pasūtījumā

Mudina diasporu iekļaut kā piekto novadu mediju sabiedriskajā pasūtījumā

 

Pirmdien, 7. augustā, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvji Elīna Pinto un Indulis Bērziņš iepazīstināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Sabiedriski konsultatīvo padomi (SKP) ar Latvijas Universitātes pētījumu datiem par Latvijas mediju lietojumu diasporā un Eiropas Latviešu kongresa mediju domnīcas ierosmēm sadarbības stiprināšanai starp diasporu un Latvijas mediju telpu.

Lai veicinātu izpratni par latviskās piederības daudzveidību mūsdienu mobilajā pasaulē, ELA izteica priekšlikumu diasporas saturu iekļaut sabiedriskā pasūtījuma plānošanā un ētera sadalē līdzvērtīgi Latvijas ģeogrāfiskajiem novadiem. Ārpus Latvijas dzīvo piektdaļa jeb 370 000 Latvijas piederīgo, kas Latvijas ekonomikā katru gadu ienes vairāk kā 600 miljonus eiro.

ELA iestājās arī par nepieciešamību diasporai veltītā satura plānošanā un radīšanā aktīvi iesaistīt diasporas medijus un uzlabot atbalsta konkursu kārtību. SKP dalībnieki aicināja NEPLP gādāt par diasporas audiovizuālā satura veidošanai paredzētā atbalsta pieejamību visa kalendārā gada garumā un atzinīgi novērtēja ELA centienus ar mediju iesaisti veicināt savstarpējo izpratni starp diasporu un Latvijas vietējiem iedzīvotājiem. ELA pozitīvi novērtēja platformas visiemtv.lv potenciālu un Latvijas Radio atvērtību sadarbībai ar diasporu.

Šī iniciatīva izriet no Eiropas Latviešu kongresa secinājumiem. Kongresā 28.-30. jūlijā pulcējās 283 dalībnieki no 25 valstīm, Simtgades ceļa kartē apkopojot konkrētas idejas diasporas un Latvijas sadarbībai, kā arī ierosmes valsts attīstībai uz otrās simtgades sliekšņa. Mediju jomā ELA saņēma mandātu veidot mediju tīklošanās iespējas starp Latviju un diasporu, radīt un uzturēt medijiem noderīgus kontakttīklus, veicināt diasporas mediju ciešāku savstarpēju sadarbību un lielāku Latvijas mediju atvērtība diasporai redakcionālā līmenī, tostarp sabiedriskā pasūtījuma ceļā.

Par Eiropas Latviešu apvienību

ELA ir apvienojušās 23 latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas no 18 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot biedru organizāciju darbību informācijas, latviskās izglītības un kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā arī veicināt sadarbību starp biedru organizācijām un partneriem Latvijā. ELA ir Latvijā reģistrēta biedrība ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Informāciju sagatavoja: Elīna Pinto, ELA vicepriekšsēde, ela@latviesi.com; +352 691 981 524.

IMGP1702

Informācijas apmaiņu ar nerezidentu finanšu kontiem paredz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātais Globālais ziņošanas standarts

 
Informācijas apmaiņu ar nerezidentu finanšu kontiem paredz
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātais Globālais ziņošanas standarts

 

2017.gada septembrī 52 valstis, tostarp – Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem. Turpmāk reizi gadā informācijas apmaiņā iesaistīto valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk –VID) informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem, savukārt Latvijas VID sniegs informāciju par citu valstu nerezidentu kontiem Latvijā. Tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt ārvalstīs glabātās naudas apmēru, cīnītos pret t.s. “ofšoriem” un atklātu patiesā labuma guvējus, kas aiz tiem nereti slēpjas.

Finanšu iestāde sava klienta rezidences valsti varēs noteikt, pamatojoties uz tās rīcībā esošo konta turētāja pašreizējo dzīvesvietas adresi. Tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa var skart tos ārvalstīs dzīvojošos, kuri atverot kontu vietējā bankā, kā dzīvesvietas adresi norādījuši Latvijas adresi. Attiecīgās valsts banka var uzskatīt šī konta turētāju par Latvijas nodokļu rezidentu un nosūtīt datus Latvijas nodokļu administrācijai. Identiski varēs rīkoties Latvijas bankas – citu valstu nodokļu administrācijām nosūtīt to klientu konta datus, kuru dzīvesvietas adrese ir citā valstī. Minēto informāciju nodokļu administrācijas izmantos nodokļu kontroles un administrēšanas procesā.

Šādu informācijas apmaiņu paredz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātais Globālais ziņošanas standarts (Common Reporting Standard) un 2014.gada 9.decembra Padomes Direktīva 2017/107/ES, kuri Latvijas likumdošanā ir pārņemti ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” un 2016.gada 5.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”.

Vienlaikus ar Latviju informācijas apmaiņu uzsāks arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī valstis no citiem pasaules reģioniem – Argentīna, Indija, Dienvidkoreja, kā arī zemu nodokļu valstis, tādas kā Bermudu salas, Britu Virdžīnu salas, Kaimanu salas, Menas sala, Džersija, Gērnsija u.c.[1]

Iesaistīto valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem un noteikta veida ienākumiem (procenti, dividendes, ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas) iesaistīto valstu finanšu iestādēs. Informācija tiks sniegta gan par fiziskajām, gan arī juridiskajām personām (iekļaujot informāciju par trastiem un nodibinājumiem).

Latvijas finanšu iestāžu klientus – fiziskas un juridiskas personas, kas ir Latvijas nodokļu rezidenti un neuztur finanšu kontus ārvalstīs, informācijas apmaiņas nosacījumi tieši neskars.

Attiecība uz kontu turētāju rezidences noteikšanu, finanšu iestādēm ir jāveic pienācīgās pārbaudes, kuras paredz, ka zemas vērtības kontiem (konts, kura kopējais konta beigu atlikums vai vērtība kontu kategorijas noteikšanas datumā nepārsniedz 1 miljonu USD) netiek veiktas padziļinātas pārbaudes un klienta rezidences valsts var tikt noteikta, pamatojoties uz finanšu iestādes rīcībā esošo konta turētāja pašreizējās dzīvesvietas adresi. Attiecībā uz lielas vērtības kontiem (atlikums vai vērtība kontu kategorijas noteikšanas datumā pārsniedz 1 miljonu USD) finanšu iestādei ir pienākums veikt padziļinātu pārbaudi, lai noteiktu klienta rezidences valsti nodokļu vajadzībām, t.sk. nepieciešamības gadījumā no konta turētāja iegūstot apliecinājumu vai attiecīgos dokumentāros pierādījumus, lai noteiktu konta turētāja rezidences valsti(-is) nodokļu vajadzībām.

PIEMĒRS

Ja Latvijas iedzīvotājam, kurš dzīvo un strādā Lielbritānijā, ir atvērts zemas vērtības konts Lielbritānijas bankā un kā pašreizējās dzīvesvietas adrese bankas datubāzē ir norādīta Latvijas adrese, Lielbritānijas banka var uzskatīt šī konta turētāju par Latvijas nodokļu rezidentu un attiecīgi ziņot par šī Latvijas rezidenta kontu Lielbritānijas nodokļu administrācijai, kura savukārt nodos šo informāciju Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam.

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

tālr. + 371 67122670; +371 67122668

 e-pasts: komunikacija@vid.gov.lv 

[1] Pilns valstu saraksts pieejams Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumu Nr.20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem” pielikumā.

Latvijas valsts simtgades karogs tiek godināts diasporas skolotāju seminārā Cēsīs

Īpaši austs Latvijas karogs un vēstījumu grāmata līdz valsts simtgadei apceļo tautiešus pasaulē. Otrdien, 25.jūlijā, simtgades karogs tika godināts seminārā Cēsīs, kur tikās vairāk nekā 60 diasporas skolotāji un augstskolu mācībspēki.

Skolotāji Latvijā pulcējās „Diasporas skolotāju profesionālas pilnveides kursos”, kur semināra pirmajā dienā tikās arī ar karoga autori, tekstilmākslinieci Dagniju Kupči un tika aicināti savu vēlējumu Latvijas valstij simtgadē ierakstīt īpašā vēstījumu grāmatā.

Latvijas tautieši ārvalstīs rūpīgi gatavojas Latvijas valsts simtgadei un atzinuši, ka gaidāmā valsts simtgade diasporas cilvēkus saliedējusi un stiprinājusi saikni ar Latviju. Latvijas cilvēki pasaulē ir nozīmīgs partneris ekonomikā, tūrismā, izglītībā, palīdz izcelt Latviju kā kultūras lielvalsti, vēsta par Latvijas vēsturisko un jauno laiku devumu pasaulē. Latvijas diaspora cauri gadu desmitiem kopusi latvisko identitāti un nodrošinājuši Latvijas valstiskuma nepārtrauktību.

Kopš 2016.gada decembra, kad karogs uzsāka ceļu no Rīgas pils, tas sirsnīgos un svinīgos notikumos uzņemts pie tautiešiem Austrālijā, Kanādā, Īrijā un Apvienotajā Karalistē. Ar daudzveidīgiem pasākumiem karogs godināts Amerikas Savienotajās Valstīs Baltimorā notikušajos valsts simtgadei veltītajos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos un Vācijā pasākumā „Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”.

„Latviskā sirdsbalss tuvina latviešu tautu un simtgades ceļojošais karogs ir brīnišķīgs apliecinājums saliedētībai visā pasaulē,” vēstījumu grāmatā apliecināja Anita Andersone, simtgades koordinatore Austrālijā. „Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir latviešu tautas stiprākais simbols. Mūsu vēlējums ir, ka simtgades karogs savā gara ceļojumā ciešāk vieno un stiprina visus latviešus, lai gan kur atrastos plašajā pasaulē,” grāmatā ierakstīja Rudīte un Andis Bērziņi, Adelaides latviešu nama „Tālava” darbinieki.

Uz īsu brīdi Latvijas valsts simtgades karogs ir Latvijā, lai jau šonedēļ tiktu godināts Eiropas latviešu kongresā, kas notiks no 28. līdz 30.jūlijam. Kongress sāksies un noslēgsies Rīgā, bet pamatprogramma noritēs uz prāmja maršrutā Rīga – Stokholma – Rīga, simboliski atainojot diasporas ceļus plašajā pasaulē un noturīgo sasaisti ar Latviju. Pēc tam karogs līdz gada beigām viesosies pie Latvijas cilvēkiem Skandināvijas valstīs.

„Latvijas karoga ceļš” ir jauniešu iniciatīva, kopīgi veidota dāvana Latvijas valstij un vienlaikus stāsts, ko nodot nākamajām paaudzēm. Ceļojuma beigās karogs un vēstījumu grāmata tiks nodota Latvijas Nacionālajā vēstures muzejam.

Iniciatīvu īsteno Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteja „Svētku rota” sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju, partneri Pasaules brīvo latviešu apvienība, Eiropas latviešu apvienība, Amerikas latviešu jaunatnes apvienība, apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company”. Papildu informāciju par simtgades karoga ceļu un gaidāmajiem pasākumiem portālā latviešiem pasaulē Latviesi.com un Latvijas valsts simtgades digitālajā platformā www.lv100.lv .

Video: https://youtu.be/QXBnGqPw1YA

Papildu informācija:

Linda Pastare

Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste

Kultūras ministrija

Tel.: 67330339 / Mob.tel.:29374438

e-pasts: Linda.Pastare@km.gov.lv

www.lv100.lv

LV100_karogs (2)