Eiropas Latviešu apvienība Māra Kučinska valdības pirmo gadu diasporas lietās vērtē ar piesardzīgu optimismu

 
Eiropas Latviešu apvienība Māra Kučinska valdības pirmo gadu diasporas lietās vērtē ar piesardzīgu optimismu

ELA ieskatā Māra Kučinska vadītās valdības pirmais darba gads attiecībā uz diasporu ir vērtējams kā lēna iešūpošanās. Kopumā jaušama izpratnes veidošanās attiecībā uz diasporas lomu Latvijā, un uzteicami ir atsevišķu ministru centieni. Tomēr mērķtiecīgas un konsekventas stratēģijas trūkums valdībā kavē diasporas potenciāla apgūšanu pašas Latvijas izaugsmes labā.

Tradicionālā sadarbība izglītības un kultūras jomās rit labi, un vērā ņemami soļi diasporas iesaistīšanā sperti ārpolitikas jomā. Citi virzieni sadarbībai ar diasporu gan tiek slēgti (remigrācija), to plānu izstrāde kavējas (iesaiste tautsaimniecībā) vai diasporas specifika tajos netiek ņemta vērā (nodokļu politika). Turklāt līdz ar iesoļošanu otrajā Simtgadē valsts budžetā vairs nav ieplānots finansējums šās sadarbības uzturēšanai.

Valdībai darbu sākot, diaspora tās deklarācijā parādījās tikai 93. (demogrāfijas pasākumi) un 120. (zinātne) vietā no 135 prioritārajiem darbības virzieniem. Neskatoties uz šo karāšanos politikas prioritāšu astesgalā, tradicionālajās sadarbības jomās darbs kopumā ritējis labi. IZM vadībā sadarbībā ar diasporas jumta organizācijām aizsākts vērtīgs darbs pie diasporas izglītības koncepcijas. Latviešu valodas prasmju straujās izzušanas dēļ tas izglītības ministram būtu jāvirza prioritārā kārtā un jāatbalsta ar atbilstīgiem resursiem. Mērķtiecīgāk būtu jāatbalsta arī diasporas jaunatnes darbs. Bērni un jaunieši – gan latviešu, gan nelatviešu izcelsmes – ir tā diasporas grupa, kas vistiešāk var veidot Latvijas nākotni, taču ir visvieglāk zaudējama, nepietiekami stiprinot viņu latviešu valodas prasmes, pilsoniskās piederības sajūtu un līdzdarbošanās motivāciju.

Ārlietu ministrs sadarbību ar diasporu atzinis par vienu no piecām Latvijas ārpolitikas prioritātēm 2017. gadam, un saiknes uzturēšana ar diasporu kopš 2016.gada arī formāli ir visu Latvijas diplomātu ikdienas pienākums, papildus speciālo uzdevumu vēstnieka aktīvajam darbam. Atbalsts ir izpaudies arī konkrētos darbos – sniedzot līdzfinansējumu daudzveidīgiem un diasporas organizāciju nostiprināšanai nozīmīgiem projektiem. Uzteicama ir ministra un ārlietu dienesta noteiktā iestāšanās par Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas piederīgo tiesību aizsardzību Brexit kontekstā. Pagaidām gan iztrūkst vienota pieeja dubultpilsoņu potenciālam un sadarbībai ar starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem - šajā nedrošajā globālajā klimatā tas tikai sekmētu Latvijas starptautisko interešu aizstāvību.  

Kultūras ministre ir bijusi šīs valdības izcilniece diasporas lietās – gan ministre pati, gan Simtgades birojs, LNKC, VKKF un SIF bijuši atsaucīgi un atbalstoši diasporas vajadzībām, īpaši profesionālās kultūras pieejamības, Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanas un diasporas organizāciju stiprināšanas jomās. Uzlabojumi gan būtu vēlami mediju jomā, kur pastāv vēl neizmantotas iespējas attiecībā uz diasporas mediju sadarbību ar Latvijas medijiem. Diasporas organizācijām turklāt nācās iestāties pret KM mēģinājumu līdz ar politiski neērtajiem patvēruma meklētāju jautājumiem no politiskā līmeņa uz ierēdniecību nostumt arī diasporas lietu pārvaldību. Jācer, ka kultūras ministre turpmāk spēs pietiekami autoritatīvi veikt tā rezultātā viņai premjera skaidri uzticēto diasporas lietu pārnozaru koordināciju, nepaturot diasporu tikai nacionālās kultūras lauciņā.

Šāda šaura izpratne par diasporas lomu, šķiet, izskaidro ekonomikas ministra un finanšu ministres atturīgo iesaisti diasporas lietās. Diaspora ik gadu uz Latviju pārskaita līdz pat 5% no IKP, kas ir tikpat, cik valdība tērē valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. Ir valstis, kas ar nodokļu vai finanšu instrumentiem veicina šo pārskaitījumu ieguldīšanu arī aktīvajā ekonomikā. Latvijā tikmēr nodokļu sistēma diasporas specifiku un remigrācijas virsuzdevumu nerespektē. Jāuzteic gan LIAA, kas pēc diasporas ierosmes esot sākusi darbu pie plāna izstrādes diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecībā – eksporta un investīciju veicināšanā. Tas ir labs aizmetnis, uz kura vajadzētu balstīt nopietnu darbu diasporas ekonomiskā potenciāla piesaistei, tostarp atbalstot diasporas profesionāļu un zinātnieku tīklošanos un risinot nodokļu problemātiku.

Bez turpinājuma 2016. gada beigās tika noslēgts ekonomikas ministra pārziņā esošais Reemigrācijas plāns, vienlaikus Saeimā virzot atvieglojumus trešo valstu viesstrādnieku ieceļošanai. Lai gan Reemigrācijas plāns nav nesis skaitliski lielus rezultātus, tomēr radīja satvaru svarīgiem remigrējušo ģimeņu atbalsta pasākumiem (piem., bērnu atpakaļiekļaušanās, latviešu valodas apmācība) un ļāva valsts pārvaldes darbā atgriezt ārvalstīs studējušus jaunos profesionāļus. Valdības vadītāja publiskie izteikumi nesteigties ar atgriešanos Latvijā pastiprināja plāna izbeigšanas nelietderīgi atsvešinošo vēstījumu. Tā vietā valdībai būtu jāveido atvērta, saliedējoša divvirzienu komunikācija ar Latvijas piederīgajiem pasaulē. Citādi šādas komunikācijas vakuumu Latvijas medijos nereti aizpilda tendenciozi un sabiedrību šķeļoši saukļi. Nav skaidra arī valdības pieeja saiknes uzturēšanai ar citu tautību Latvijas piederīgajiem ārvalstīs.

Kučinska valdībai un Latvijai kopumā ir nepieciešams skaidrs stratēģisks redzējums par diasporas nozīmi, iesaisti un komunikāciju. Valsts atbalsta finansējums diasporas politikas īstenošanai ir jāiekļauj valsts budžeta bāzes izdevumos tā vietā, lai ik pēc trīs gadiem par to cīnītos ar jauno politikas iniciatīvu starpniecību. Ceļā uz to, šķiet, visbūtiskākais ir visā valdībā – un arī Saeimā – radīt vienotu izpratni par diasporas daudzveidīgo lomu Latvijas tālākajā izaugsmē, iesoļojot otrajā Simtgadē. Mērķtiecīgi uzrunājot un iesaistot diasporu, tā var atbalstīt Latvijas eksportu un investīcijas, stiprināt tiesiskumu, mūsdienu ģeopolitisko izaicinājumu kontekstā veicināt Latvijas interešu aizstāvību un nest Latvijas vārdu un vēstījumu pasaulē.

Lai dotu papildu grūdienu valdības darbam attiecībā uz diasporu, ELA 2017. gada vasarā rīkos pirmo Eiropas Latviešu kongresu, kas plašās diskusijās izstrādās “Simtgades ceļakarti Latvijai”, apkopojot diasporas redzējumu un praktiskas sadarbības iniciatīvas dažādās Latvijas rīcībpolitikas jomās.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Pinto,

Eiropas Latviešu apvienība

ela@latviesi.com /+352 691 981 524

Diasporas finanšu un ekonomikas eksperti Luksemburgā diskutē par FinTech jomas izaicinājumiem

Diasporas finanšu un ekonomikas eksperti Luksemburgā diskutē par FinTech jomas izaicinājumiem

 

Pēc asociācijas “Luksemburga Latvija” un Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciatīvas 3. februārī Luksemburgā notika otrais tīklošanās vakars Viduseiropā strādājošajiem finanšu un ekonomikas ekspertiem no Latvijas. Šīs iniciatīvas mērķis ir veidot un stiprināt neformālās saiknes starp tiem latviešiem, kuri savu profesionālo gājumu Luksemburgā, Frankfurtē un Briselē veido finanšu un ekonomikas jomā, un apzināt potenciālu Latvijas izaugsmei, ko varētu dot šo cilvēku zinātības piesaiste.

Tikšanās pulcēja divus desmitus interesentu no Eiropas Savienības un privātajām finanšu struktūrām – investīciju un nodokļu tiesību konsultantus, finanšu analītiķus, banku darbiniekus, jaunuzņēmumu pārstāvjus. Vakara tematiskā daļa bija veltīta FinTech un BlockChain izaicinājumu un iespēju izzināšanai, pateicoties Eiropas Komisijas FinTech rīcības grupas līdzpriekšsēdētāja Pētera Zilgalvja sniegtajam ieskatam jomas attīstībā. Diskusijās citastarp tika salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm vērtētas Latvijas iestrādes jaunuzņēmumu darbības atbalstam šajā sektorā. Izskanēja, ka svarīgi būs praksē iedzīvināt jaunuzņēmumu regulējumā pausto atvērtību un atbalstu, kā arī iet līdzi straujajai IKT sektora attīstībai, jo “pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

20170203_193516 (2)

ELA prezidija pārstāve Elīna Pinto vakara dalībniekiem sniedza ieskatu iniciatīvās dažādu nozaru latviešu profesionāļu satīklošanai Eiropā: 17. februārī Stokholmā notiks ELA un Latvijas Ārstu un zobārstu asociācijas rīkots mediķu tīklošanās pasākums, un pavasarī Londonā sadarbībā ar Latviešu biznesa tīklu Lielbritānijā iecerēta Eiropas latviešu uzņēmēju un finanšu jomas profesionāļu konference. Nākamais finanšu ekspertu tīklošanās vakars Luksemburgā tiks veltīts transporta un loģistikas jomai, iepazīstoties ar globālā loģistikas uzņēmuma CargoLux darbību un EIB investīciju projektiem, t.sk. Latvijā.

ELA turpinās atbalstīt šo tīklošanos, tostarp ar skatu uz Eiropas Latviešu kongresu, kas notiks 2017. gada 28.-30. jūlijā. ELA ieskatā, “gan mums pašiem - Latvijas cilvēkiem Eiropā, gan arī Latvijai ir būtiski apzināties to milzīgo vērtību, kas slēpjas katrā gudrā un darbīgā cilvēkā, kas Latvijas vārdu nes ārpus tās robežām”.

* Vakars notika ar ABLV Bank Luxembourg SA atbalstu.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienība / asociācija “Luksemburga Latvija”

e.dzalbe@gmail.com; +352 691 981 524

Pasākumi ar Latvijas vārdu Beļģijā – FEBRUĀRIS / 2017

Mūzika: beļģu/latviešu grupas How Town koncerts Briselē

Svētdien,  12.  februārī plkst. 17.00 
Vieta: Haekem (Rue de Laeken 66, 1000 Brisele)
 

Haekem uzstāsies mūzikas grupa How Town. Grupa How Town ir starptautisku mūziķu apvienība, kuras dibinātājs ir beļģu komponists un kontrabasists Lenarts Heindels (Lennart Heyndels). Grupas sastāvā darbojas mūziķi  no dažādām valstīm, tai skaitā arī no Latvijas - Matīss Čudars (ģitāra), Elīna Silova (balss) un Laura Polence (balss).
Viņi apvieno mūsdienu tautas mūziku ar improvizāciju, kā arī ietekmējas no eksperimentālās mūzikas. How Town līdz šim ir izdevusi divus mūzikas albumus, kā arī ieguvusi  the Young Music balvu Aan Zee teātra festivālā Ostendē (Oostende), Beļģijā.

Vairāk info par pasākumu angļu valodā šeit

 MŪZIKAS VIDEO

 

Latviešu krogus vakars

Otrdien, 14. februārī plkst. 18.00
Vieta: bārs Fatboy's Schuman (Avenue de Cortenbergh 36, 1000 Brisele)

 
Katra mēneša otrās nedēļas otrdienās notiek latviešu krogus vakars Briselē, uz ko ir mīļi aicināts ikviens! Šī ir iespēja gan jaukā gaisotnē atpūsties un garšīgi paēst, gan arī satikt draugus un paziņas, lai padalītos sadzīviskā pieredzē un apspriestu jaunumus. Tiekamies!
 
Nākamie krogus vakari, ja vēlies laicīgi atzīmēt savā kalendārā, ir katra mēneša otrajā otrdienā.
 
 

 

Eiropas Savienības Tiesa meklē ārštata tulkotājus

Pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas izsludināto procedūru pamatlīgumu noslēgšanai par juridisku dokumentu tulkošanu, aicinām piedalīties konkursā uz ārštata tulkotāju vietām tulkošanai no angļu, franču, vācu, spāņu, itāļu, poļu un holandiešu valodām uz latviešu valodu. Iespējams pieteikties uz vienu vai vairākām minēto valodu kombinācijām.

Pretendenti var būt juridiskas un/vai fiziskas personas. Kandidātiem nepieciešamā kvalifikācija: tulkošanai no angļu valodas – augstākā juridiskā izglītība un/vai augstākā izglītība angļu valodā, tulkošanā vai juridiskajā lingvistikā, kas dod tiesības turpināt studijas maģistrantūrā; tulkošanai no pārējām valodām – augstākā juridiskā un/vai cita profila augstākā izglītība. Pretendentiem, kuriem nav augstākās juridiskās izglītības, nepieciešama vismaz divu gadu pieredze juridisku tekstu tulkošanā. Prasība visiem kandidātiem: teicamas latviešu un ļoti labas atbilstošas svešvalodas zināšanas.

Paziņojums par līgumu, kurā ietverti piedalīšanās nosacījumi, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā: 2017/S002-001565.

Pieteikšanās termiņš – 13.02.2017.

Sīkāka informācija – FreelanceLV@curia.europa.eu.

Interneta vietnē http://curia.europa.eu/jcms/jcms/Jo2_10741/lv/ ir pieejami arī ar citu valodu kombinācijām saistīti paziņojumi par līgumu.

sludinajums     1 

Eiropas Latviešu apvienība uzteic diasporas centienus saglabāt bērnu latviešu valodas prasmes un aicina stiprināt atbalstu

Pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska vizītes Lielbritānijā un tikšanās ar tur dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem medijos izskanējusi kritika par diasporas bērnu latviešu valodas prasmju krišanos un sliktajām sekmēm Lielbritānijas skolās. Atzīstot nozīmīgos riskus latviešu valodas saglabāšanai svešumā, Eiropas Latviešu apvienība uzteic to milzīgo darbu, ko daudzas diasporas latviešu ģimenes iegulda savas un savu bērnu latvietības saglabāšanā un latviešu valodas prasmju kopšanā. ELA aicina Latvijas valdību pastiprināt atbalstu šiem centieniem.

ELA priekšsēdis Kristaps Grasis pauž: “Ikdienas darbā ar Eiropā dzīvojošajiem latviešiem mēs redzam to brīžiem pat pašaizliedzīgo laika, līdzekļu un enerģijas ieguldījumu latvietības un latviešu valodas saglabāšanā, ko sniedz neskaitāmas diasporas ģimenes un entuziastiskās latviešu skoliņu skolotājas, lai tas būtu Lielbritānijā, Briselē vai Vācijā. Gan manis paša pieredze, gan zinātniski pētījumi turklāt liecina, ka papildu valodu zināšanas ir vērtība, nevis kavēklis bērna izaugsmei un sekmēm skolā.” ELA ieskatā ir būtiski sniegt atbalstu šīm diasporas ģimenēm un skoliņām, gādājot, ka latviešu valoda tiek saglabāta un izkopta tiktāl, lai bērnam pieaugot saglabātos izvēles iespēja sekmīgi iekļauties arī Latvijas dzīvē un sabiedrībā.

ELA priekšsēdis stāsta, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju jau ir aizsākts darbs, lai izstrādātu tālredzīgu un skaidru diasporas izglītības koncepciju. Taču šim darbam būtu jāiet roku rokā arī ar lielāku praktisko un finansiālo atbalstu jau noritošajam latviešu valodas mācību darbam diasporas skoliņās; vairāk būtu jāiesaista arī vecāki un jādomā par pilna laika mācību iespējām latviešu valodā. Esošais valsts atbalsta finansējums diasporas skoliņām ir niecīgs samērojumā ar to asimilācijas risku, kas skar diasporas jauno paaudzi.

Šo risku apliecina LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra zinātniski-pētnieciskais projekts „Latvijas emigrantu kopienas”, kurā apkopota informācija par aptuveni 2000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem. Pētījums liecina par diasporas bērnu straujo lingvistisko asimilēšanos. Tas atklāj, ka ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3–17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu. Latviešu valodu ļoti labi vai brīvi pārvalda 27% latviešu bērnu, labi — 21%, bet vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas. Šo situāciju lielā mērā nosaka valodas lietojums ģimenē. Taču aptuveni divas trešdaļas (68%) ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuru ģimenē aug bērns, vēlas, lai viņu bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu. Tas nozīmē, ka nepieciešams sniegt visu iespējamo atbalstu, lai bērns latviešu valodu zināšanas varētu saglabāt.

ELA arī uzsver Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas piederīgo būtisko potenciālu Latvijai. ELA politikas referente Elīna Pinto norāda: “Lielbritānijā  dzīvo  nozīmīga,  tradīcijām  bagāta,  daudzskaitlīga  un  daudzveidīga Latvijas diasporas daļa. Trimdas gados tā ir devusi savu ieguldījumu Latvijas drošības un starptautisko interešu aizstāvībā, un šobrīd pelnījusi cieņu par tiem panākumiem, ko guvusi grūtā darbā – lai tas būtu Londonas finanšu tirgos vai Bostonas siltumnīcās. Šī pieredze un rūdījums var Latvijai nākt tikai par labu – ja vien spēsim noturēt cilvēkos ticību Latvijai un tās izaugsmei.” Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas piederīgo nozīmīgumu Latvijai Saeimas ārpolitikas debatēs 26. janvārī uzsvēra arī ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs.

 

Informāciju sagatavoja:

Elīna Pinto,

Eiropas Latviešu apvienība

ela@latviesi.com /+352 691 981 524